Archive for category zinātnieku nakts LU VFF

Vēstures dzimšana

Posted by on Tuesday, 27 September, 2011

Dr. hist. Harijs Tumans

„VĒSTURES DZIMŠANA”

KOMISKI – SATĪRISKA LUGA VIENĀ CĒLIENĀ

( Tika uzvesta LU VFF 23.09.2011. “zinātniku nakts” ietvaros. Tas bija pirmais teatralizētais uzvedums LU VFF sienās pēc 20 – 25 (?) gadu ilga pārtraukuma  )

 

DAROBOJOŠĀS PERSONAS:

HĒRODOTS – „vēstures tēvs”, mazliet padzīvojis un daudz redzējis rakstnieks; ģērbies tunikā

SEKRETĀRE – moderna seksīga būtne; apģērbs attiecīgs …

PARĪDS – smuks mūsdienīgs puisis, playboy, no tādiem, kas patīk meitenēm; kičīgs tērps, mati salīmēti ar želeju kaut kādā dīvainā formā.

HELĒNA – skaistākā sieviete pasaulē; apģērbs aktrises ziņā. 

HOMĒRS – cienījams, vieds dzejnieks gados, sirmiem matiem, sirmu bārdu; ģērbies tunikā.

1.  CĒLIENS ( VIENĪGAIS ):

 HĒRODOTS domīgi, pats ar sevi: Esmu apceļojis gandrīz visu pasauli, esmu

                      daudz uzzinājis;

                       nu ir pienācis laiks dalīties savās zināšanās   

                       ar    cilvēkiem…

                    laikam būtu jāuzraksta kāds sacerējums, kas

                       iemūžinātu atmiņu par mani….

              sauc sekretāri:

                     Glīkera, atnāc, lūdzu, es gribu rakstīt!

              – pagriezies pret skatītājiem, pielicis roku pie mutes skaidrojoši čukst:

                      Toreiz vēsturniekiem bija labas algas un viņi

                    varēja atļauties  sev

                      sekretārus un pat sekretāres…

SEKRETĀRE ienāk, apsēžas pie galda, ieslēdz klēpjdatoru, gatavojas 

                      darbam:        

                      Sveiks! Ko Tu rakstīsi šodien?

HĒRODOTS: Rakstīšu vēsturi!

SEKRETĀRE: Fui, kāpēc tā? To neviens nepirks! Labāk kādu mīlas romānu,

                      vai detektīvu, lai būtu action un daudz asiņu, vai, sliktākajā

                      gadījumā, erotisku romānu, vēlams ar bildēm… Tad mums būs

                      nauda un rektors neteiks, ka humanitārieši ir liekēži, kas

                        neprot pelnīt naudu!

HĒRODOTS: Labāk paklusē, sieviete! Tu neko nesaproti! Es rakstīšu

                      mūžībai! Es rakstīšu vēsturi!

SEKRETĀRE: Vēsturi? …

HĒRODOTS: Jā, vēsturi!

SEKRETĀRE: Ā – ā -ā – ā – ā… tas ir, Latvijas vēsturi?

HĒRODOTS: Nē, es rakstīšu pasaules vēsturi!

SEKRETĀRE: Jocīgi gan… bet kāda man daļa? Raksti ko gribi!

 

HĒRODOTS:  Es rakstīšu patiesību par to, kas ir noticis, jo visi līdzšinējie

                         hellēņu sacerējumi par pagātni ir smieklīgi un

                        mazticami! Raksti: Hērodots no Halikarnasas ir uzrakstījis šo

                       vēsturi, lai pavēstītu cilvēcei, kas patiesībā ir bijis….

SEKRETĀRE rakstot: Nu – nu… lai nu tā būtu…

HĒRODOTS:  Tā, ar ko lai sāku?… Sākšu ar pirmo patieso notikumu,

                       kas ir zināms. Tas ir pirmais pasaules karš, ko sauc arī par

                       Trojas karu. Aprakstīšu, kā Eiropa karoja ar Āziju veselus

                       desmit gadus pie Trojas mūriem…

SEKRETĀRE: Bet kādēļ viņi karoja, tu zini?

HĒRODOTS: То еs tagad mēģināšu noskaidrot….Jā, tiešām, kādēļ sākās

                       šis karš? Stāsta, ka kādas sievietes dēļ … šeršē la fam! Atkal

                       sievietes dēļ!… Viss dēļ jums daiļās dāmas, dēļ jums!… It kā

                       trojietis Parīds nozaga Menelaja sievu – skaistāko sievieti

                        pasaulē, daiļo Helēnu. Tad Menelajs sasauca visus draugus

                       un radus un devās uz Troju, lai atkarotu atpakaļ savu sievu…

                        Diez, bet kā notika īstenībā? Kas to lai zina? Kā to varētu

                        noskaidrot?…

SEKRETĀRE: Kā noskaidrot? Pasauc vienu, pasauc otru, izjautā un

                       dabūsi zināt patiesību!

HĒRODOTS Jā, tā es arī darīšu! Izskatās, ka tu kaut ko saproti no vēstures…

                      Tātad, mēģināšu noskaidrot patiesību!… O!!!… Tas ir

                      vēsturisks brīdis! Te un tagad dzimst vēsture!!!

SEKRETĀRE: Kas dzimst? Kam dzimst?

HĒRODOTS: Blin! Vēsture dzimst! HISTORIA! Zini, ko nozīmē vārds

                       HISTORIA? Tas nozīmē „izmeklēšana”, „izjautāšana”, tātad

                       patiesības atklāšana! Tagad es atklāšu patiesību! Pasauc

                       šurp Parīdu un Helēnu!

SEKRETĀRE: Kur es viņus atradīšu?

HĒRODOTS:  Pameklē GOOGLĀ, tur ir viss!

SEKRETĀRE( meklējot datorā ): Tiešām, atradu! Re, Wikipedia raksta par

                      viņiem! Jā, es viņus atradu un saucu šurpu!

                                                        Ienāk Parīds

PARĪDS  ienāk, kratoties melodijas ritmā un nesteidzīgi noņem austiņas:       

                      Hai! Tu mani sauci? Ko vajag?

HĒRODOTS:

                        Labdien! Jā, es Jūs saucu, jo gribu noskaidrot patiesību par    Trojas karu. 

                       Sakiet, lūdzu: vai taisnību runā ļaudis,

                        ka karš esot izcēlies tādēļ, ka Jūs nozagāt Helēnu ?

PARĪDS:        Ko tu? Tie ir meli! Es nemaz negribēju viņu zagt, es neko… viņa

                       pati mani pavedināja!… vienkārši no rīta uz kuģa es atradu viņu

                       savā gultā un tad jau bija par vēlu… Viņa slepeni nokļuva uz

                       mana kuģa… viņa ir vainīga!

HĒRODOTS: Un kā viņa nokļuva Jūsu gultā?

PARĪDS:        To es nezinu… neatceros…. viņa pati… ar viltu, slepeni…

HĒRODOTS:  M-jā… Viss skaidrs ar Jums!… kaut ko līdzīgu man kādreiz

                       stāstīja arī Ādams, ka Ieva esot viņu pavedinājusi… Labi, Jūs

                       pagaidiet, es pajautāšu Helēnai, ko viņa teiks. Glīkera, pasauc,

                       lūdzu, Helēnu!

     Ienāk Helēna, grozīdama gurnus un visādi demonstrējot savu skaistumu

HELĒNA:     Sveiki, ko gribējāt?

                – Ieraugot Parīdu:

                      Ak, šis mērglis arī ir šeit? Skaidra bilde! Bet es jums godīgi

                       saku: es neesmu vainīga, viņš pats atnāca!!!

                          (   = ” он сам пришел!” 🙂   )

                    Viņš mani pavedināja, viņš mani nozaga!

PARĪDS uztraucies:  Tu melo, tu… padauza!

HELĒNA dusmīgi:  Ak, tu nelieti, ak, tu blēdi! Tu mani nozagi, staiguli!

PARĪDS:        Nē, neticiet viņai, viņa melo! Viņa pati ir izvirtule!

HELĒNA:       Es esmu godīga sieviete, bet tu esi pazīstams melis un 

                       izvirtulis  no sendienām!

PARĪDS:      Ak tā! Es meloju? Un kā bija tad, Trojā, kad es atradu tevi 

                       gultā kopā ar Hektoru, manu brāli?

HELĒNA:       Kādas muļķības! Kas to var pierādīt?

PARĪDS:        Es to redzēju pats savām acīm!

HELĒNA:     Ko ???????????????

                       Un kam tu vairāk tici: man, godīgai sievietei, vai savām

                      melīgajām acīm???!!!!!!!!

HĒRODOTS: Viss!!!!!  Pietiek!!!!!!

                                                                   Apklustiet!!!!!

                                      Ar jums viss ir skaidrs!

                       Ārā!!!!!!!!!!!!

                                           Prom  abi!!!

                                      Helēna un Parīds rājoties aiziet

HĒRODOTS: M-jāāā…Tu dzirdēji? Pierakstīji? Redzi, tādi nu ir tie mūsu avoti!

                       Nevienam nevar ticēt! Ir vajadzīga…

SEKRETĀRE: Avotu kritika?

HĒRODOTS: Tieši tā! Bet nav ne jausmas, ko un kā te var kritizēt?… Nu es

                       saprotu, ka Parīds taisnojas un tādēļ melo, bet arī Helēna melo,

                       jo ir taču skaidrs, ka, ja sieviete negribētu, lai viņu pavedina un

                       nozog, neviens viņu nepavedinātu un nenozagtu… un vispār,

                       klausoties viņos sanāk, ka viņi samīlējās pret savu gribu…

                       kaut kāds murgs!

                       Nu galīgi neko nevaru saprast….

                      Nezinu, ko tagad darīt…

SEKRETAŖE: Es zinu, ko darīt!

HĒRODOTS: Nu?

SEKRETĀRE: Ir jānoskaidro, kurš pirmais, vēl pirms tevis, ir rakstījis par

                        Trojas karu, un jāizpēta, kāds ir viņa viedoklis.

HĒRODOTS:  Re, cik tu esi gudra! Droši vien, Tu mācījies LU VFF?

SEKRETĀRE: Nu, protams!

HĒRODOTS: Labi, lieta skaidra: pirmais par Trojas karu rakstīja Homērs.

                       Sameklē, lūdzu, viņu, paklausīsimies, ko viņš teiks!

SEKRETĀRE: Kur lai es viņu meklēju – atkal GOOGLā?

HĒRODOTS:  Nē, šoreiz LUISā, viņš ir LU pasniedzējs, ja vien nav nomiris

                       badā… humanitāriešiem šodien grūti laiki….

SEKRETĀRE ( meklējot datorā ): Par laimi dzīvs vēl, es atradu viņu LUISā,

                       saucu šurpu…

                                     Ienāk Homērs

HOMĒRS ar cieņu: Labdien, Jūs mani saucāt?

HĒRODOTS ar cieņu: Labdien, profesor! Es grasos rakstīt pasaules vēsturi

                       un pasaucu Jūs, lai noskaidrotu, kādēļ bija sācies Trojas karš?

                       Jūs pirmais par to rakstījāt, Jūs noteikti ziniet…

HOMĒRS:     Jā, es zinu. Viss ir ļoti vienkārši – Parīds nozaga Helēnu.

HĒRODOTS: Bet kādēļ? Priekš kam?

HOMĒRS:     Dievietes sarīkoja skaistuma konkursu un

HOMĒRS ar cieņu: Labdien, Jūs mani saucāt?

HĒRODOTS ar cieņu: Labdien, profesor! Es grasos rakstīt pasaules vēsturi

                       un pasaucu Jūs, lai noskaidrotu, kādēļ bija sācies Trojas karš?

                       Jūs pirmais par to rakstījāt, Jūs noteikti ziniet…

HOMĒRS:     Jā, es zinu. Viss ir ļoti vienkārši – Parīds nozaga Helēnu.

HĒRODOTS: Bet kādēļ? Priekš kam?

HOMĒRS:     Dievietes sarīkoja skaistuma konkursu un palūdza Parīdu izšķirt,

                       kura no viņām ir skaistākā. Visas mēģināja piekukuļot

                      viņu: Hēra solīja varu, Atēna – uzvaras un slavu, bet Afrodīte

–        skaistākās sievietes mīlestību.

HĒRODOTS: Vai! …Tik vien? Tikai sieviete, tikai mīlestība? Bet šodien visās

                      mācību grāmatās raksta un visur skolās stāsta, ka kari varot

                      notikt tikai ekonomikas vai naftas dēļ…

                      Izrādās, ka tās ir tīrās blēņas! … Jā, kādi malači bija senie           

                      hellēņi – viņi karoja mīlestības dēļ!!!

                – pagriezies pret Homēru:

                     Bet kā Jūs to visu zināt? Parīds taču visu noliedz…

HOMĒRS:     Man atklāja Mūzas….

HĒRODOTS: Mūzas? Kādā veidā?

HOMĒRS:     Jā, viņas apmeklēja mani un atklāja patiesību, es tagad visu

                       zinu… Viss bija tā, kā es to uzrakstīju savā „Iliādā”!

HĒRODOTS: Bet no kurienes viņas atnāca – no Pokaiņu meža?

HOMĒRS:      Nē, no Olimpa kalna.

HĒRODOTS:  A-ā-ā-ā…. Mūzas…. Labi, paldies Jums!

HOMĒRS       Vairāk nav jautājumu? Uz redzēšanos!

HĒRODOTS: Uz redzēšanos, profesor!

Homērs aiziet

HĒRODOTS sekretārei: Nu tā… Še tev nu bija! Vienam Mūzas atklāja, cits

 saka, ka viņu pavedināja… es vairs neko nesaprotu, kam tagad ticēt?

                      Ko lai es rakstu? Tu protokolu sastādīji? Iedod, lūdzu!

paņem no sekretāres papirusa rulli, domīgi lasa pie sevis un saka:

                     Tagad raksti: Tā stāsta hellēņi un barbari, bet es,

                     Hērodots no Halikarnasas, visu godīgi pierakstīju. Mans

                     uzdevums nav ticēt visam, ko citi saka, bet mans uzdevums ir

                     visu precīzi pierakstīt, lai nepazustu nebūtībā nedz hellēņu, nedz

                     barbaru varoņdarbi. Bet lasītājs lai pats izvēlas, kam vairāk

                     ticēt….  Pierakstīji? Labi….

                     Vai tu zini, ka šis ir vēsturisks brīdis?

                     Jā, tas tā ir, jo nupat ir dzimusi VĒSTURE!!!!

SEKRETĀRE: Jā, un tu esi viņas tēvs!

LUGAS BEIGAS

 

Skaļi, vētraini aplausi

Aktieri iziet priekšā un klanās