Dr. hist. Harijs Tumans
„VĒSTURES DZIMŠANA”
KOMISKI – SATĪRISKA LUGA VIENĀ CĒLIENĀ
( Tika uzvesta LU VFF 23.09.2011. “zinātniku nakts” ietvaros. Tas bija pirmais teatralizētais uzvedums LU VFF sienās pēc 20 – 25 (?) gadu ilga pārtraukuma )
DAROBOJOŠĀS PERSONAS:
HĒRODOTS – „vēstures tēvs”, mazliet padzīvojis un daudz redzējis rakstnieks; ģērbies tunikā
SEKRETĀRE – moderna seksīga būtne; apģērbs attiecīgs …
PARĪDS – smuks mūsdienīgs puisis, playboy, no tādiem, kas patīk meitenēm; kičīgs tērps, mati salīmēti ar želeju kaut kādā dīvainā formā.
HELĒNA – skaistākā sieviete pasaulē; apģērbs aktrises ziņā.
HOMĒRS – cienījams, vieds dzejnieks gados, sirmiem matiem, sirmu bārdu; ģērbies tunikā.
1. CĒLIENS ( VIENĪGAIS ):
HĒRODOTS domīgi, pats ar sevi: Esmu apceļojis gandrīz visu pasauli, esmu 
daudz uzzinājis;
nu ir pienācis laiks dalīties savās zināšanās
ar cilvēkiem…
laikam būtu jāuzraksta kāds sacerējums, kas
iemūžinātu atmiņu par mani….
– sauc sekretāri:
Glīkera, atnāc, lūdzu, es gribu rakstīt!
– pagriezies pret skatītājiem, pielicis roku pie mutes skaidrojoši čukst:
Toreiz vēsturniekiem bija labas algas un viņi
varēja atļauties sev
sekretārus un pat sekretāres…
SEKRETĀRE ienāk, apsēžas pie galda, ieslēdz klēpjdatoru, gatavojas
darbam:
Sveiks! Ko Tu rakstīsi šodien?
HĒRODOTS: Rakstīšu vēsturi!
SEKRETĀRE: Fui, kāpēc tā? To neviens nepirks! Labāk kādu mīlas romānu,
vai detektīvu, lai būtu action un daudz asiņu, vai, sliktākajā
gadījumā, erotisku romānu, vēlams ar bildēm… Tad mums būs
nauda un rektors neteiks, ka humanitārieši ir liekēži, kas
neprot pelnīt naudu!
HĒRODOTS: Labāk paklusē, sieviete! Tu neko nesaproti! Es rakstīšu
mūžībai! Es rakstīšu vēsturi!
SEKRETĀRE: Vēsturi? …
HĒRODOTS: Jā, vēsturi!
SEKRETĀRE: Ā – ā -ā – ā – ā… tas ir, Latvijas vēsturi?
HĒRODOTS: Nē, es rakstīšu pasaules vēsturi!
SEKRETĀRE: Jocīgi gan… bet kāda man daļa? Raksti ko gribi!
HĒRODOTS: Es rakstīšu patiesību par to, kas ir noticis, jo visi līdzšinējie
hellēņu sacerējumi par pagātni ir smieklīgi un
mazticami! Raksti: Hērodots no Halikarnasas ir uzrakstījis šo
vēsturi, lai pavēstītu cilvēcei, kas patiesībā ir bijis….
SEKRETĀRE rakstot: Nu – nu… lai nu tā būtu…
HĒRODOTS: Tā, ar ko lai sāku?… Sākšu ar pirmo patieso notikumu,
kas ir zināms. Tas ir pirmais pasaules karš, ko sauc arī par
Trojas karu. Aprakstīšu, kā Eiropa karoja ar Āziju veselus
desmit gadus pie Trojas mūriem…
SEKRETĀRE: Bet kādēļ viņi karoja, tu zini?
HĒRODOTS: То еs tagad mēģināšu noskaidrot….Jā, tiešām, kādēļ sākās
šis karš? Stāsta, ka kādas sievietes dēļ … šeršē la fam! Atkal
sievietes dēļ!… Viss dēļ jums daiļās dāmas, dēļ jums!… It kā
trojietis Parīds nozaga Menelaja sievu – skaistāko sievieti
pasaulē, daiļo Helēnu. Tad Menelajs sasauca visus draugus
un radus un devās uz Troju, lai atkarotu atpakaļ savu sievu…
Diez, bet kā notika īstenībā? Kas to lai zina? Kā to varētu
noskaidrot?…
SEKRETĀRE: Kā noskaidrot? Pasauc vienu, pasauc otru, izjautā un
dabūsi zināt patiesību!
HĒRODOTS Jā, tā es arī darīšu! Izskatās, ka tu kaut ko saproti no vēstures…
Tātad, mēģināšu noskaidrot patiesību!… O!!!… Tas ir
vēsturisks brīdis! Te un tagad dzimst vēsture!!!
SEKRETĀRE: Kas dzimst? Kam dzimst?
HĒRODOTS: Blin! Vēsture dzimst! HISTORIA! Zini, ko nozīmē vārds
HISTORIA? Tas nozīmē „izmeklēšana”, „izjautāšana”, tātad
patiesības atklāšana! Tagad es atklāšu patiesību! Pasauc
šurp Parīdu un Helēnu!
SEKRETĀRE: Kur es viņus atradīšu?
HĒRODOTS: Pameklē GOOGLĀ, tur ir viss!
SEKRETĀRE( meklējot datorā ): Tiešām, atradu! Re, Wikipedia raksta par
viņiem! Jā, es viņus atradu un saucu šurpu!
Ienāk Parīds
PARĪDS ienāk, kratoties melodijas ritmā un nesteidzīgi noņem austiņas: 
Hai! Tu mani sauci? Ko vajag?
HĒRODOTS:
Labdien! Jā, es Jūs saucu, jo gribu noskaidrot patiesību par Trojas karu.
Sakiet, lūdzu: vai taisnību runā ļaudis,
ka karš esot izcēlies tādēļ, ka Jūs nozagāt Helēnu ?
PARĪDS: Ko tu? Tie ir meli! Es nemaz negribēju viņu zagt, es neko… viņa
pati mani pavedināja!… vienkārši no rīta uz kuģa es atradu viņu
savā gultā un tad jau bija par vēlu… Viņa slepeni nokļuva uz
mana kuģa… viņa ir vainīga!
HĒRODOTS: Un kā viņa nokļuva Jūsu gultā?
PARĪDS: To es nezinu… neatceros…. viņa pati… ar viltu, slepeni…
HĒRODOTS: M-jā… Viss skaidrs ar Jums!… kaut ko līdzīgu man kādreiz
stāstīja arī Ādams, ka Ieva esot viņu pavedinājusi… Labi, Jūs
pagaidiet, es pajautāšu Helēnai, ko viņa teiks. Glīkera, pasauc,
lūdzu, Helēnu!
Ienāk Helēna, grozīdama gurnus un visādi demonstrējot savu skaistumu
HELĒNA: Sveiki, ko gribējāt?
– Ieraugot Parīdu:
Ak, šis mērglis arī ir šeit? Skaidra bilde! Bet es jums godīgi
saku: es neesmu vainīga, viņš pats atnāca!!!
( = ” он сам пришел!” 🙂 )
Viņš mani pavedināja, viņš mani nozaga!
PARĪDS uztraucies: Tu melo, tu… padauza!
HELĒNA dusmīgi: Ak, tu nelieti, ak, tu blēdi! Tu mani nozagi, staiguli!
PARĪDS: Nē, neticiet viņai, viņa melo! Viņa pati ir izvirtule!
HELĒNA: Es esmu godīga sieviete, bet tu esi pazīstams melis un
izvirtulis no sendienām!
PARĪDS: Ak tā! Es meloju? Un kā bija tad, Trojā, kad es atradu tevi
gultā kopā ar Hektoru, manu brāli?
HELĒNA: Kādas muļķības! Kas to var pierādīt?
PARĪDS: Es to redzēju pats savām acīm!
HELĒNA: Ko ???????????????
Un kam tu vairāk tici: man, godīgai sievietei, vai savām
melīgajām acīm???!!!!!!!!
HĒRODOTS: Viss!!!!! Pietiek!!!!!!
Apklustiet!!!!!
Ar jums viss ir skaidrs!
Ārā!!!!!!!!!!!!
Prom abi!!!
Helēna un Parīds rājoties aiziet
HĒRODOTS: M-jāāā…Tu dzirdēji? Pierakstīji? Redzi, tādi nu ir tie mūsu avoti!
Nevienam nevar ticēt! Ir vajadzīga…
SEKRETĀRE: Avotu kritika?
HĒRODOTS: Tieši tā! Bet nav ne jausmas, ko un kā te var kritizēt?… Nu es
saprotu, ka Parīds taisnojas un tādēļ melo, bet arī Helēna melo,
jo ir taču skaidrs, ka, ja sieviete negribētu, lai viņu pavedina un
nozog, neviens viņu nepavedinātu un nenozagtu… un vispār,
klausoties viņos sanāk, ka viņi samīlējās pret savu gribu…
kaut kāds murgs!
Nu galīgi neko nevaru saprast….
Nezinu, ko tagad darīt…
SEKRETAŖE: Es zinu, ko darīt!
HĒRODOTS: Nu?
SEKRETĀRE: Ir jānoskaidro, kurš pirmais, vēl pirms tevis, ir rakstījis par
Trojas karu, un jāizpēta, kāds ir viņa viedoklis.
HĒRODOTS: Re, cik tu esi gudra! Droši vien, Tu mācījies LU VFF?
SEKRETĀRE: Nu, protams!
HĒRODOTS: Labi, lieta skaidra: pirmais par Trojas karu rakstīja Homērs.
Sameklē, lūdzu, viņu, paklausīsimies, ko viņš teiks!
SEKRETĀRE: Kur lai es viņu meklēju – atkal GOOGLā?
HĒRODOTS: Nē, šoreiz LUISā, viņš ir LU pasniedzējs, ja vien nav nomiris
badā… humanitāriešiem šodien grūti laiki….
SEKRETĀRE ( meklējot datorā ): Par laimi dzīvs vēl, es atradu viņu LUISā,
saucu šurpu…
Ienāk Homērs
HOMĒRS ar cieņu: Labdien, Jūs mani saucāt?
HĒRODOTS ar cieņu: Labdien, profesor! Es grasos rakstīt pasaules vēsturi
un pasaucu Jūs, lai noskaidrotu, kādēļ bija sācies Trojas karš?
Jūs pirmais par to rakstījāt, Jūs noteikti ziniet…
HOMĒRS: Jā, es zinu. Viss ir ļoti vienkārši – Parīds nozaga Helēnu.
HĒRODOTS: Bet kādēļ? Priekš kam?
HOMĒRS: Dievietes sarīkoja skaistuma konkursu un
HOMĒRS ar cieņu: Labdien, Jūs mani saucāt?
HĒRODOTS ar cieņu: Labdien, profesor! Es grasos rakstīt pasaules vēsturi
un pasaucu Jūs, lai noskaidrotu, kādēļ bija sācies Trojas karš?
Jūs pirmais par to rakstījāt, Jūs noteikti ziniet…
HOMĒRS: Jā, es zinu. Viss ir ļoti vienkārši – Parīds nozaga Helēnu.
HĒRODOTS: Bet kādēļ? Priekš kam?
HOMĒRS: Dievietes sarīkoja skaistuma konkursu un palūdza Parīdu izšķirt,
kura no viņām ir skaistākā. Visas mēģināja piekukuļot
viņu: Hēra solīja varu, Atēna – uzvaras un slavu, bet Afrodīte
– skaistākās sievietes mīlestību.
HĒRODOTS: Vai! …Tik vien? Tikai sieviete, tikai mīlestība? Bet šodien visās
mācību grāmatās raksta un visur skolās stāsta, ka kari varot
notikt tikai ekonomikas vai naftas dēļ…
Izrādās, ka tās ir tīrās blēņas! … Jā, kādi malači bija senie
hellēņi – viņi karoja mīlestības dēļ!!!
– pagriezies pret Homēru:
Bet kā Jūs to visu zināt? Parīds taču visu noliedz…
HOMĒRS: Man atklāja Mūzas….
HĒRODOTS: Mūzas? Kādā veidā?
HOMĒRS: Jā, viņas apmeklēja mani un atklāja patiesību, es tagad visu
zinu… Viss bija tā, kā es to uzrakstīju savā „Iliādā”!
HĒRODOTS: Bet no kurienes viņas atnāca – no Pokaiņu meža?
HOMĒRS: Nē, no Olimpa kalna.
HĒRODOTS: A-ā-ā-ā…. Mūzas…. Labi, paldies Jums!
HOMĒRS Vairāk nav jautājumu? Uz redzēšanos!
HĒRODOTS: Uz redzēšanos, profesor!
Homērs aiziet
HĒRODOTS sekretārei: Nu tā… Še tev nu bija! Vienam Mūzas atklāja, cits
saka, ka viņu pavedināja… es vairs neko nesaprotu, kam tagad ticēt?
Ko lai es rakstu? Tu protokolu sastādīji? Iedod, lūdzu!
paņem no sekretāres papirusa rulli, domīgi lasa pie sevis un saka:
Tagad raksti: Tā stāsta hellēņi un barbari, bet es,
Hērodots no Halikarnasas, visu godīgi pierakstīju. Mans
uzdevums nav ticēt visam, ko citi saka, bet mans uzdevums ir
visu precīzi pierakstīt, lai nepazustu nebūtībā nedz hellēņu, nedz
barbaru varoņdarbi. Bet lasītājs lai pats izvēlas, kam vairāk
ticēt…. Pierakstīji? Labi….
Vai tu zini, ka šis ir vēsturisks brīdis?
Jā, tas tā ir, jo nupat ir dzimusi VĒSTURE!!!!
SEKRETĀRE: Jā, un tu esi viņas tēvs!
LUGAS BEIGAS
Skaļi, vētraini aplausi
Aktieri iziet priekšā un klanās
