Šonedēļ LU teoloģijas fakultātē ir reģistrācijas nedēļa, kad studenti reģistrējās, lai mācītos tālāk. Pirms 90 gadiem, tieši šajā dienā – ceturtdien, 4. februārī, oficiāli tika dibināta Teoloģijas fakultāte. Vairāk lasiet šeit. Diemžēl dievkalpojumu apmeklēja nedaudz interesenti, par ko bija ne visai priecīga TF vadība.
Dievkalpojuma ierakstu var redzēt šeit.
Dievkalpojuma sprediķis bija par mīlestību no 1. Kor.13. Sprediķis tika lasīts 3 daļās.
Pirmais runāja rektors Ralfs Kokins. Un viņš teica: Sabiedrībā jebkuros laikos valda sāncensības gars. Šajā pasaulē visur ir dažādas problēmas. Tomēr jātiecas pēc lielām dāvanām, kaut kā vērtīga. Visām zinātnēm pāri ir mīlestība. Mīlestība ir vērtība, cilvēcība… kāda visam jēga bez mīlestības? Bez mīlestības nekas nav derīgs un kalpo postam, karam, nāvei…Visi upuri ir veltīgi bez mīlestības: universitātei, sabiedrībai…Bez mīlestības neviena zinātne nekalpo nekam labam.
Otrais runu teica docents Juris Cālītis. Viņš teica: Vai mēs otram liekam ceļā šķēršķus? Cilvēki kļūdīsies, bet vai Tu priecājies par cilvēku kļūdām vai mīlestība priecājas par patiesību? Mīlestība panes visu un cer, ja viss liekas bēdīgs. Tīņi bērni ir egocentriski, agresīvi un viņu vajadzības ir pirmā vietā. Pieauguša cilvēka raksturojums ir mīlestība. Teoloģijas fakultātei jārāda mīlestība visupirms. Otra vajadzības liekam pirmā vietā, pirms liekam savas vajadzības pirmā vietā.
Sprediķi noslēdza Andris Priede. Viņš stāstīja par Teoloģijas fakultātes 90 gadu vēsturi. “Trīs mācītāji stājās priekšā// un teica visu, kas tiem iekšā.” Šajā pasaulē daudzas zināšanas ir svarīgas, bet mīlestība ir pāri visam un tā paliks mūžīgi, atšķirībā no citām zināšanām. Mīlestība spēj kalpot un piedot.
Pēc dievkalpojuma valdīja brīva atmosfēra, kur varēja apsveicināties viens ar otru. Dievkalpojumu apmeklēja LU rektors Mārcis Auziņš, kurš draudzīgi pēc dievkalpojuma runājās ar dekānu Ralfu Kokinu.
Treigutu Dace
Diemžēl gulēju un sapņoju par rūķiem.
Duracell