SVĒTKI Vecajā Derībā

  • Posted on April 15, 2010 at 10:38

Ebreju kalendārs

Ebreju kalendāru veido sinodiskais mēnesis. Tas nozīmē, ka mēness sākums atbilst jaunai mēness fāzei. Ebreju kalendārs ir sarežģīts, bet precīzs. Mēnesī ir 29 diennaktis(varbūt arī 30 dienas), 12 stundas, 44 minūtes, 2,9 sekundes. Ebreju un mūsu kalendāri nesakrīt. Ebreju gadā ir 354 dienas, tas ir par 11 dienām mazāk kā saules kalendārā. Problēmas var rasties 4 vai 5 gadā, kad pavasaris iekritīs ziemā. Tādēļ ir izveidots 19 gadu cikls(12+7). Katrā 1, 3, 6, 11, 14, 17 un 19 gadā, mēness kalendārā 7 reizes, pievieno pa 1 mēnesim ADARU mēnesim, šiem gadiem nav 12 mēneši, bet 13 mēneši. Gada mēneši: TIŠREJS(vienmēr pilns)30, MARHEŠVANS, KISLEVS29/30, TEVETS(vienmēr nepilns, sāk skaitīt)29, ŠVATS30, ADARS30/29, NISANS(pirmais mēnesis, iziešana no Ēģiptes)30, IJARS29, SIVANS30, TAMŪZS29, AVS30, ELULS29.

Vecās Derības svētki

Literatūrā sastopams jēdziens ir laiku salas, ko ebreji sauc par svētkiem. Laiku salas, jo tajās laiks iegūst citu jēgu, kvalitāti un labumu, dzīve sāk ritēt svinīgi un nozīmīgi.

Latviešu valodā vārdam svētki vislabāk atbilst ebreju vārds: HAG – līksmība. Visus svētkus var dalīt divās grupās:

– Svētceļojums – REGALĪM – Peshā, Šavuots (Pļauja svētki), Sukots (Būdiņu svētki), kas saistās ar līksmiem un priecīgiem svētceļojumiem uz Jeruzalemi.

– Noteikta diena – MOĒD – Roš-ašanā(Jauns gads), Jom-Kipurs (Grēknožēlas/Lielā gavēņa diena), kur līksmība arī ir vēlama, bet uzsvars ir iedziļināšanos sevī, pašanalīze.

Svētki tiek pielīdzināti sabata svinēšanai. Svētkos galvenais ir svētku turēšana godā, dalībnieku labsajūta un līksmība, kas ietver gatavošanos svētkiem un iekšējās noskaņas radīšana. Svētkos lasa lūgšanas un priecīgos psalmus. 5Moz16:14. Svētkos jāvalda jautrībai. Vīns ir obligāta svētku mielasta sastāvdaļa, bet nedrīkst aizmirst, ka ikviens atrodas Visvarenā priekšā. Atšķirībā no sabata svētkos drīkst gatavot ēst.

Saistībā ar svētkiem un traģiskiem notikumiem vēsturē, atceres dienas notiek gavēņi, bet tas ir cits temats.

Vispār Izraēlai ir ~ 40 svētkiem un piemiņas dienām.

Sabats – ŠABAT

Septīto nedēļas dienu ebreji sauc par Sabatu. Likums par sabatu ir ceturtais no desmit Baušļiem. Sabats ir Dieva, cilvēku un līdzcilvēku attiecību princips. Sabats iemieso visu skaisto, tīro, vislielāko krāšņumu un dārgumu visu citu dienu vidū. Sabatu mēdz saukt par „līgavu”. Sabata būtība ir Jahves pielūgšana. Sabatā nedara smagos ikdienas darbus – katrs cilvēks pazīst šīs gaidas: atnāks svētdiena – brīvdiena!

Sabatā atgādina, piemin, domā par:

– Pasaules radīšanu 2.Moz 2:2 – Dievs 6 dienās rada pasauli un 7 dienā radīšana bija beigusies un D radīja atpūtu – harmoniju starp Sevi un visu visumu.

– Iziešanu no Ēģiptes 5.Moz5:15 – atbrīvošana no Ēģiptes verdzības, tā cieši saistīta ar iekšējo brīvību, atbrīvojoties no materiālām ikdienas lietām un darbiem.

Ebrejiem sabats ir šķīstīšanās, apskaidrošanās, garīgas un mentālas atjaunotnes diena.

Aizliegumi sabatā: par aizliegtu darbu uzskatīja jebkādu iejaukšanos dabas un lietu kārtībā, jo D ir paredzējis atpūtu. Aizliegts pat sērkociņa aizdedzināšana, puķes noplūkšana, mezgla siešana. Garīgi darbi ir atļauti – dziedāšana, deklamēšana, lūgšanas.

Aizliegumi sabatā atceļas, ja cilvēkam draud briesmas vai draud nāve. 3mozus 18:5 Savu iegribu apmierināšana nav attaisnojums sabata neievērošanu.

Sabats iesākas ar 2 (atceries un ievēro // 2moz 20:8 un 5moz5:12) sveču (hai – dzīvības simbols) iedegšanu piektdienas vakarā 18 min pirms saulrieta ar skaisti klātu galdu, kur vajadzēja būt karšerai – augstas kvalitātes pārtikai. Sveces simbolizē dzīvību. Pēc tam vīrieši dodas uz sinagogu lūgt. Atnāk mājās un notur mielastu. Galdā bar būt: vistas buljonam, pildīta zivs, makaroni, kartupeļu sacepums, sautētas pupiņas ar gaļu un kartupeļiem.

Sabata rītā ēd brokastis un iet uz sinagogu, kur lasa Toru. Sabats beidzās ar pirmās zvaigznes parādīšanos. Sabatu noslēdz ar mielastu – Melavē Malka(atvadīšanās no ķēniņienes)

Torā noliktie svētki

Pesha – PESAH (paiet garām) – atceras iziešana no Ēģiptes, pavasara svētki, miežu pļaušanas laiks. 15 NISANA mēneša dienā.

Šajos svētkos atzīmē galveno notikumu tautas vēsturē. Svin 8 dienas. Jēkabs un viņa ģimene 70 cilvēki ieceļoja Ēģiptē. Jāzeps ieņēma augstu amatu valstī (kā premjerministrs), pēc pāris paaudzēm viņi bija savairojušies daudziem 1000. Baidoties, ka ebreji pārņems valsti, ēģiptieši viņus pakļāva kā beztiesību vergus. Līdz Mozus izveda tautu un līdzi arī cittautiešus no Ēģiptes cauri Sarkanai jūrai. Pēc 430 gadus pēc Jēkaba ierašanās Ēģiptē.

Pirmajā dienā izmet raugu no mājām. 7 dienas ēd neraudzētu maizi. 2Moz. 12:15 – 20. Īpaša nozīme un simbolika ir Peshā mielastam, pieminot iziešanu no Ēģiptes. Ja kāds neēda maizi, tad tas tiek atskaitīt no tautas. Mielastā ir paredzētas izdzert simboliskās 4 vīna glāzes: es jūs izvedīšu… un atbrīvošu jūs…. un glābšu jūs…. un padarīšu par savu tautu…. Pēdējā dienā lasa lasījumu no 2 Mozus par Niedru jūras pāršķelšanos.

Nedēļas svētki 7 nedēļas pēc Peshā.

Simbolizē atšķirtību starp Ēģiptes verdzību un ieiešanu Apsolītā zemē. Šķīstīšanās laiks, lai cienīgi sagaidītu un svinētu Toras došanas svētkus. 5 Moz. 16:9

Pirmā kūlīša svētkiOMERS – labības kūlītis. 16 Nisana dienā. Otrajā dienā pēc Peshā nesa uz Templi pirmo pļauto labības kūlīti upurēšanai. 3 Moz 23:10

Pirmās ražas jeb pļaujas svētki – ŠAVOTS – Uz Jeruzalemi tika nesta pirmā raža: kvieši, mieži, vīnogas, vīģes, dateles. 3Moz. 23:15 Nisana 16 diena

Tiek veikts svētku gājiens. Pa priekšu gāja izrotāts vērsis. Tuvojoties pilsētai gājienam pievienojās pats valdnieks ar grozu uz pleca. Vis noslēdzās pie Tempļa, kad leviji sveica atnācējus ar himnām.

Šajos svētkos piemin, svin Toras dāvināšanas dienu 2 Moz 19, 20. Pēc šķīstīšanās, svētīšanās un sasprindzinātas uzmanības 3 – ajā. dienā pēc ierašanās pie Sinaja kalna tiek dāvināti 10 Baušļi uz divām plāksnēm, kas norāda cilvēka pārkāpumus Dieva priekšā. Ebreji 10-t Baušļus ievēroja kā autoratīvus Visaugstākā dotus, bet citas tautas to ievēroja kā cilvēku veidoti morāli. Mozus nokāpšana no kalna ar Baušļiem sakrīt ar vasarassvētki – baznīcas dzimšanu.

Vakarā tika lasītas lūgšanas un turēts svētku mielasts. Šajā naktī atturējās no miega lasot Toru. Citē arī Rutes grāmatu un piemin ar to saistītos notikumus. Uzskata, ka Dāvids arī dzimis šajā laikā.

Būdiņu svētkiSUKOTS – piemiņa 40 gadu ilgai klejošanai tuksnesī. SIVAN 6 dienā un nedēļa.

Vasaras nogalē pēc ražas novākšanas. Pirmā bija atpūtas dienas, bet 7 dienas jādzīvo būdiņās par atgādinājumu, ka D izveda no Ēģiptes. 3Moz23:39 – 43

Ebreji dzīvo niedru vai zaru būdiņās, pārdomājot, ka vienīgi D ir uzticams, drošs un aizsargājošs.

Grēku izpirkšanas dienaJOM KIPURS – 7 mēneša 10 diena. norēķinās par nodzīvoto, nožēlo kļūdas un katru necienīgu rīcību. Mielastā ēd vistas ēdienus un līdz saulrietam jāpaspēj ierasties Sinagogā. Priekšvakarā bērni lūdz piedošanu vecākiem un skolnieki – skolotājiem. Šajos svētkos vairāk tiek dots labdarībai. Lūgšanās iekļauta grēknožēlas lūgšana. 3Moz16:30

Jaunais gadsROŠ-HAŠANA – piemin, ka 6dienā tiek radīts cilvēks, tiesas dienas pieminēšana visai radībai.

Gadus sāka skaitīt jau Ēģiptē. 2 Moz 12:2. Noteikt jaunu mēnesi drīkst Sanhedrūns, balstoties uz aculiecinieku apstiprinājumu. Pēdējā mēneša Sabatā ŠABAT MEVARHĪM Sinagogā pēc Toras lasījuma notiek jauna mēneša svētīšana. Šajā laika posmā negavē un nerīko bēru ceremonijas. Sievietes atteicas no visa veida darbiem, kas simbolizē, ka sievietes atteicās atdot savas rotas zelta teļa izgatavošanai.

Vēsturisko notikumu svētki

Vēlāk sāka svinēt vēsturisko notikumu sakarā, ko iedibināja pravieši un Talūda gudrajie:

Hanuka – Jeruzalemes tempļa atbrīvošanai no grieķu armijas. KISLAV 25 diena

Nebija sagatavota eļļa. Bija nepieciešams eļļu pagatavot 8 dienas, bet nebija laika. Svētki bija šodien. Svētkus neatcēla. Notika brīnums eļļa pietika: Menorā (Hanujijā) dega eļļa 8 dienas. Tagad šīs dienas svin: katrā no svētku vakariem aizdedz vienu sveci. Svečturi novieto uz loga, lai visi redz un nelieto elektrību šajās dienās.

Purim – tautas izglābšanās caur Esteri no varas vīriem Babiloniešu trimdas laikā. ADAR 14/15 diena

Svētki saistās ar Esteres grāmatas lasīšanu, ēdiena sūtīšanu un dāvanu došanu nabagiem, Purim mielasta rīkošanu.

Sinagogās lasa Esteres grāmatu un kad nolasa vārdus „sitot Hamanu” bērni ceļ lielu troksni.

Nav aplūkoti:

Jahves kronēšanas svētki

Cilvēka dzīves personīgie nozīmīgi svētki:

Piedzimšana – Dēli tiek īpaši tēva audzināti.

Apgraizīšana – dēli pēc 8 dienas tiek tēva uzraudzībā apgraizītu un mācīti Tora

Derības dēls un meita 12 vai 13 gadu vecumā pilngadības sasniegšana

Laulības

Bēres

Autors: 1.kursa studente D

1 Comment on SVĒTKI Vecajā Derībā

  1. Michaelviary says:

    Nice post, very informative…
    Good luck with your site, wishing health to all your family!

    Rhythm Heaven Fever download torrent Rhythm Heaven Fever download torrent

Leave a Reply