Prof. Mārcis Auziņš/ Marcis Auzinsh

Nav jau īsti jauns pasākums, bet mācoties apgūt WordPress ielieku kā piemēru

Kādu laiku atpakaļ man notika saruna ar Paulu Bankovski. Tā tika publicēta portālā Satori.

8. septembrī, plkst. 16:09

Mārcis Auziņš: Kā jau profesori dažkārt mēdz darīt, es sākšu no attāluma. Manuprāt, izglītības kvalitāte Latvijā nav gluži tāda, kādu mēs to gribētu. Varbūt vispirms es varētu šim jautājumam pietuvoties drīzāk sajūtu līmenī ar pavisam vienkāršu piemēru. Ja es ar saviem kolēģiem profesoriem aizeju pusdienās tepat Latvijā, lejā uz universitātes ēdnīcu, mēs diezgan precīzi varam prognozēt, par ko mēs runāsim. Mēs runāsim par to, ka nauda nav iedota, valdība nefinansē un tādā garā. Man ik pa laikam gadās būt Bērklija universitātē, un ja es aizeju ar kolēģiem pusdienās tur, sarunas būs par kaut ko pilnīgi citu. Sarunas droši vien būs par profesiju, un tā kā es esmu fiziķis – par fiziku.

Pilnu tekstu var atrast šeit

Par Blumbertu, Stikla pērlīšu spēli un izglītību

Intervija notiek Rīgas Galerija telpās, kur tika izstādīta mākslinieka Ilmāra Blumberga izstāde „Stikla pērlīšu spēles”.

Vai piekrītat Heses (Knehta) „Stikla pērlīšu spēlē” pret augstskolām izteiktajai kritikai, ka „… to vienīgais uzdevums ir iespējami īsā laikā un iespējams pamatīgi sagatavot studentu algotai profesijai un iznīdēt viņā pēdējo brīvības un universialitātes atskārtumu.”?

Patiesībā, tas ir loti sarežģīts jautājums. Jo, man liekas, nav tāda jēdziena “mūsdienu universitāte”. Augstskolas un universitātes pasaulē ir ļoti dažādas un ir, protams, daudz piemēru, kur droši vien taisnība tam, ko saka Hese. Pie tam tas attiecas arī uz augstkolām, kuras mēs ikdienā uzskatām par zināmā mērā elitārām augstskolām.

Pilns teksts ir atrodams šeit