Nākotne sākas tagad
Sunday, January 24th, 2010Patiesībā jau necik jauns šis teksts vis nav. Es vienkārši mēģinu ko es varu WordPress rīkā uztaisīt.
Patiesībā jau necik jauns šis teksts vis nav. Es vienkārši mēģinu ko es varu WordPress rīkā uztaisīt.
Nav jau īsti jauns pasākums, bet mācoties apgūt WordPress ielieku kā piemēru
Diskusija 7. decembrī norisinājās Rīgas pilī un tajā piedalījās SAK pārstāvji – Roberts Ķīlis, Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva, kā arī laikraksta Latvijas avīze žurnāliste Ilze Kuzmina. Domu apmaiņu vadīja rakstnieks, žurnālists Pauls Bankovskis. Diskusijas mērķis bija definēt šī brīža stāvokli Latvijas izglītības sfērā un kopīgi izprast, vai un kādas reformas tajā veicamas. Arī man kā SAK pārstāvim bija iespēja paust savu viedokli šajos jautājumos.
Informāciju par diskusiju var atrast šeit,
bet video noskatīties šeit
Nav jau īsti jauns pasākums, bet mācoties apgūt WordPress ielieku kā piemēru
Kādu laiku atpakaļ man notika saruna ar Paulu Bankovski. Tā tika publicēta portālā Satori.
Mārcis Auziņš: Kā jau profesori dažkārt mēdz darīt, es sākšu no attāluma. Manuprāt, izglītības kvalitāte Latvijā nav gluži tāda, kādu mēs to gribētu. Varbūt vispirms es varētu šim jautājumam pietuvoties drīzāk sajūtu līmenī ar pavisam vienkāršu piemēru. Ja es ar saviem kolēģiem profesoriem aizeju pusdienās tepat Latvijā, lejā uz universitātes ēdnīcu, mēs diezgan precīzi varam prognozēt, par ko mēs runāsim. Mēs runāsim par to, ka nauda nav iedota, valdība nefinansē un tādā garā. Man ik pa laikam gadās būt Bērklija universitātē, un ja es aizeju ar kolēģiem pusdienās tur, sarunas būs par kaut ko pilnīgi citu. Sarunas droši vien būs par profesiju, un tā kā es esmu fiziķis – par fiziku.
Par Blumbertu, Stikla pērlīšu spēli un izglītību
Intervija notiek Rīgas Galerija telpās, kur tika izstādīta mākslinieka Ilmāra Blumberga izstāde „Stikla pērlīšu spēles”.
Vai piekrītat Heses (Knehta) „Stikla pērlīšu spēlē” pret augstskolām izteiktajai kritikai, ka „… to vienīgais uzdevums ir iespējami īsā laikā un iespējams pamatīgi sagatavot studentu algotai profesijai un iznīdēt viņā pēdējo brīvības un universialitātes atskārtumu.”?
Patiesībā, tas ir loti sarežģīts jautājums. Jo, man liekas, nav tāda jēdziena “mūsdienu universitāte”. Augstskolas un universitātes pasaulē ir ļoti dažādas un ir, protams, daudz piemēru, kur droši vien taisnība tam, ko saka Hese. Pie tam tas attiecas arī uz augstkolām, kuras mēs ikdienā uzskatām par zināmā mērā elitārām augstskolām.
Nav jau īsti jauns pasākums, bet mācoties apgūt WordPress ielieku kā piemēru
Saruna ideju forumā
Ideju foruma elektroniskā bibliotēka izskatās pēc interesanta projekta. Nesen ar viņiem runānju par e-bibliotēkas un parastās bibliotēkas nākotni.
Ja kādam patīk labāk audio versija, tad arī tā ir atrodama
Videoblogs SAK-i
Nesen Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija ierakstīja manu vido emuāru par augstāko izglītību. Portāla redaktors šo blogu raksturoja kā
LU rektors Mārcis Auziņš aktualizē pagājušajā nedēļā notikušajā Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu par augstākās izglītības sistēmas reorganizāciju. M. Auziņš atsaucas uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa teikto, ka pēdējos divdesmit gados Latvijā zinātnē bijusi vērojama lejupejoša tendence, tāpēc jācer un jārīkojas, lai Latvija pavisam nenoietu no starptautiskās zinātnes skatuves. M. Auziņš uzsver, ka sevis slavēšana var novest provinciālismā, taču ministru kabineta lēmums uzskatāms par soli pareizajā virzienā un runā par to, ka arī Latvijā nepieciešams veidot zinātnes universitātes, jo tikai šāda tipa mācību iestādēs studentiem iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību. Ja līdz aprīlim tiks sastādīts plāns, kā iedzīvināt nepieciešamās reformas, var cerēt, ka desmit gadu perspektīvā Latvijā jau būs iespējams iegūt konkurētspējīgu izglītību. M. Auziņš norāda, ka jautājums par izglītību cieši saistīts ar valsts ekonomisko attīstību un iesaka cilvēkiem izglītoties, tādējādi investējot savā nākotnē.