“Zinātne ir tur – dabā. Visa pasaule darbojas pēc dabas likumiem.
Nekāda fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija vai cita zinātne to izskaidrot nespēj.
Tikai dabas zinātne to izskaidrot spēj.”

Apskatīsim vienu parādību.

Kas ir zibens?

Mākonis un zeme. Dažādu dabisku procesu rezultātā starp mākoni un zemi izveidojas lādiņu starpība. Kad lādiņu starpība ir kļuvusi tik liela, ka starp mākoni un zemi esošais gaiss nespēj vairs pretoties spriegumam, ko rada lādiņi abos galos, notiek zibens izlāde. Izlādes rezultātā lādiņi traucas turp, kur to ir mazāk, lai izlīdzinātu lādiņu starpību, kas pastāv starp zemi un mākoni.

Tā mēs pazīstam zibeni. Tas viss ir mūsu novērojumu rezultāts. Bet kas ir zibens patiesībā? Tas, ko redzam, var būt ilūzija, kas slēpj sevī citādu patiesību. Piemēram, mēs redzam kokā lapu šūpojamies, bet tas īstenībā ir hameleons, kas izskatās pēc koka lapas. Varbūt zibens ir cieši saistīts ar procesiem uz Saules? Tātad mēs zibeni tā īsti nemaz arī nepazīstam. Zibenim patiesībā ir cita nozīme dabas procesos, nozīme kuru nav iespējams atklāt, ar modernās zinātnes metodēm. Jo modernās zinātnes metodes balstās tikai uz primitīviem novērojumiem.

Novērojumos mēs esam iepazinuši ļoti daudz ko. Bet ilūzija slēpj pavisam citādu patiesību. Patiesību, kas glabā sevī dižos likumus, pēc kuriem darbojas visa pasaule. Likumi, kurus pareizi pielietojot var padarīt dižus darbus. Darbi, kurus modernās tehnoloģijas ir bezspēcīgas padarīt. Tad mūsu modernās tehnoloģijas zaudē nozīmi “moderns” un iegūst pretēju nozīmi.
Ja apskatām kādu parādību, tad mums noteikti ir izstrādāta teorija šai parādībai. Bet zinātnei attīstoties, uzskati mainās, arī teorijas par šo parādību mainās. Tā mēs piedzīvojam n-tās teorijas savas dzīves laikā. Un kura no teorijām tad ir patiesība? Varbūt pat neviena?

Kāda jēga bija dzīvot, ja izstrādātas n-tās teorijas, un neviena neder?

Daudzi iespējams ir apmierināti ar moderno zinātni, bet es neesmu gan. Neredzu jēgu šādai zinātnei. Ja ir patiesība, tad ir arī veids, kā to uzzināt. Ja kādam tā nav tik svarīga, tad man patiesība ir svarīga.
Jūs redzat savā priekšā kādu parādību vai priekšmetu. Vai jūs varat pateikt, kas tas tāds ir? Jūs zinat!? Varbūt jums tikai šķiet? Bet kas īstenībā ir šī parādība vai priekšmets?

Ar vides piesārņojumu parasti saprotam kādu taustāmu matēriju, kas rodas cilvēka darbības rezultātā un negatīvi ietekmē dabiskos procesus.

Bet ļoti lielu ietekmi uz dabu atstāj arī skaņa, gaisma, elektromagnētiskais starojums, kas rodas cilvēka darbības rezultātā.

Kāda krievu zinātnieku grupa veica eksperimentu. Viņi audzēja laboratorijā zivis. Akvārijam, kurā tika audzētas zivis, tika uzlikts vājš, impulsveida elektromagnētiskais lauks. No zinātniskā viedokļa šī elektromagnētiskā lauka intensitāte ir niecīga – tā ir pielīdzināma Zemes dabiskā magnētiskā lauka intensitātei. Eksperimenta rezultātā tika iegūta jauna zivju paaudze, kas:

1. Savā starpā bija ļoti līdzīgas – gluži kā dvīņi.

2. Ļoti atšķirās no tās paaudzes, kas tika audzēta bez impulsveida magnētiska lauka klātbūtnes.

Derētu atzīmēt, ka abas šīs minētās īpašības (anomālijas) parādījās ne atsevišķiem dotās sugas īpatņiem, bet visiem uzreiz!

Šis, maz pētītais dabas piesārņojuma veids, mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma, kurai netiek pievērsta gandrīz nekāda uzmanība.