Kā ar ekonomiskiem skaitļiem muļķo tautu

June 12th, 2009

„- И – боже вас сохрани – не читайте до обеда советских газет.
– Гм… Да ведь других нет.
– Вот никаких и не читайте.”
Михаил Булгаков. „Собачье сердце”

Katru reizi,  kad Jūs lasat ziņu, rakstu vai “neatkarīgu” komentāru par ekonomisko “krīzi”, algām vai bezdarbu, pajautājiet sev …

Vairāk par šo lasiet: http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&id=192903 

Bezdarba prognoze piepildījās

May 12th, 2009

Oļegs Krasnopjorovs,

LU EVF doktorants

 

Pirmdien, 11. maijā mēs uzzinājām divus ekonomiskus ciparus. Tā kā jebkura šāda veida cipara publikācija ir notikums, runāsim par diviem notikumiem. Pirmais no tām tika plaši iztiražēts masu medijos un ievietots avīžu pirmajā lapā, savukārt otrais izpelnīja tikai citēšanu interneta portālu parindos, lai gan pēc būtības tas ir pat svarīgāks.

 

Pirmais notikums – Centrālā Statistikas Pārvalde veica iekšzemes kopprodukta aptuvenu novērtējumu par 1. ceturksni, saskaņā ar kuru gada laikā IKP samazinājās par 18%. Ja šīs cipars apstiprināsies, iespējams, tā būs viskrasākā ekonomikas lejupslīde pasaulē. Dažus mēnešus atpakaļ The Economist Intelligence Unit prognozēja Latvijai 3. lielāko lejupslīdi – mums apsteidza Islande un Zimbabve. Bet pēc būtības 1. ceturkšņa ciparu varēja sagaidīt kaut vai apskatoties rekordstrauju bezdarba pieaugumu gada pirmajos mēnešos.

 

Otrais notikums – bezdarba līmeņa pieauguma temps aprīlī ir palēninājies četras reizes – līdz 0.3 procentu punktiem. Kaut gan nevienā avīzē vai portālā es šādu aprakstu neredzēju – bija tikai minēts, ka bezdarbs pieauga līdz 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tiesa, mēnešu datu salīdzinājumam būtu jāpievieno vēl 0.3 procentu punkti (mans novērtējums), jo aprīlī tika veikta kārtējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita atjaunošana (update). Tomēr bez šaubām lēnāks bezdarba pieaugums norāda gan uz sezonas darbu iespējām, gan atspoguļo nelielu optimisma kāpumu, kuru martā iepriekš novērojām apstrādes rūpniecībā un ar kuras palīdzību arī prognozējām lēnāko bezdarba pieaugumu aprīlī.

 

Kas mums sagaida turpmāk? Maijā reģistrētais bezdarbs varētu pieaut par 0.3 – 0.6 procentu punktiem, gada beigās sasniedzot 15%. Tas nozīmē, ka 85% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem būs nodarbināti, un tas nav nekas slikts. Ja Jūs piekrītat tiem ekonomistiem, kuri saka “oficiālais tās tā, bet faktiski jau 40% ir bezdarbnieki”, tad man būs jāatgādina, ka mums ir ne tikai tie, kas meklē darbu, bet nereģistrējas bezdarbniekos, bet arī tie, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina strādāt. Bet no kurienes radušās 0.3 – 0.6 procentu punkti? No vienas puses, NVA vairs neveiks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita atjaunošanu. No otrās puses, optimisma uzliesmojums apstrādes rūpniecībā, par kuru runājām iepriekšējā blogā, aprīlī kļuva izteiktāks, turklāt arī būvniecības un tirdzniecības uzņēmēji kļuva optimistiskāki. Tā kā straujā bezdarba pieauguma temps patiešām ir beidzies.

Straujā bezdarba pieauguma periods ir beidzies

April 24th, 2009

Oļegs Krasnopjorovs,

Latvijas Universitātes

Ekonomikas un vadības fakultātes doktorants

 

2009. gada sākums iezīmējās ar rekordstrauju bezdarba pieaugumu – pirmajā ceturksnī reģistrētā bezdarba līmenis pieauga par 3.7 procentu punktiem sasniedzot 10.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam, Krievijas krīzes piemeklētajā 1998.g. 4.ceturksnī bezdarbs pieauga (tikai) par 1.6 procentu punktiem.

 

Ziņas par rekordstrauju bezdarba pieaugumu, pateicoties žurnālistiem un “ekspertiem” drīz apauga ar neatbilstošiem aprakstiem un mistiskām prognozēm. Līdzīgi kā savā laikā ar inflāciju, sākās sacīkstes par augstāko bezdarba prognozi – bezdarbs šī gada beigās tika prognozēts gan 20, gan 30, gan pat 50% līmenī. “Ekspertiem” sacīkstoties par vispesimistiskāko prognozi ar mērķi piesaistīt sabiedrības uzmanību, tika pārsniegta robeža virs kurai šīs prognozes var droši raksturot kā nepamatotu izdomu. Ja ir interese kā var pilnīgi droši atraidīt prognozi “bezdarbs šoruden būs 50%” – rakstiet, noteikti izklāstīšu mehāniku (tam es izmantoju IKP no ienākumu puses analīzi).

 

Bet šodien gribētos vairāk parunāt par praksi – ir svarīgi lai jaunākie statistiskie dati apstiprinātu teorētisko pamatojumu (kuru es veicu marta sākumā). Bezdarba apsteidzošs rādītājs (t.i., izmaiņas šajā rādītājā notiek pirms izmaiņām bezdarba līmenī) būtu uzņēmēju aptaujas par plānoto nodarbinātības dinamiku. Pateicoties Eiropas Komisijai, šāds rādītājs ir pieejams (http://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/db_indicators8650_en.htm ). Uzņēmējus jautāja kā viņi plāno izmainīt nodarbināto skaitu turpmākajos trīs mēnešos – palielināt, nemainīt vai samazināt. Atbildei “palielināt” piešķirot “+1” punktu, bet atbildei “samazināt” – “-1” punktu, ir iespējams aprēķināt atbilžu saldo – tā ir pozitīva ja uzņēmēji vidēji plāno palielināt nodarbināto skaitu un negatīva, ja samazināt (kas savukārt norāda uz bezdarba pieauguma turpmākajos mēnešos).

 

Uzņēmēju aptaujas dati ataino strauju bezdarba pieaugumu – Latvijā šī saldo martā bija no -38 līdz -72 (atkarībā no tautsaimniecības nozares), norādot, ka vairākums uzņēmēju nodarbināto skaitu plāno samazināt. Tātad, bezdarbs pieaugs. Bet salīdzinot ar februārī, aptaujas saldo apstrādes rūpniecībā uzlabojās (no -47 līdz -42). Turklāt optimisma kāpums bija vērojams tieši tajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kas ir vairāk elastīgas pret ekonomisko ciklu un kuras bija vispesimistiskāk noskaņoti – ilglietošanas preču, investīciju preču, starppatēriņa preču ražojošiem uzņēmumiem. Tajā skaitā nodarbinātības prognozes būtiski uzlabojās arī koksnes un to produktu ražojošiem uzņēmumiem.

 

Vai tas ir pavasara efekts – parādoties saulei uzņēmēji kļuvuši nedaudz optimistiskāki? Nē, Eiropas Komisija publicē sezonāli izlīdzinātus aptaujas rezultātus, tātad izmaiņām ir strukturāls nevis pagaidu raksturs. Bet, protams, pavasara efekts ir būtisks un tas vēl vairāk uzlabo mūsu ekonomikas perspektīvas – būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība, restorāni un citas nozares šogad līdzīgi kā iepriekš, piedāvās sezonas darbus.

 

Saliekot divus efektus kopā, sanāk kā kopš aprīļa bezdarba pieaugumam vajadzētu būtiski palēnināties. Bezdarbs augs (ekonomikas lejupslīdes dēļ pretējais nevar notikt), bet tās pieauguma temps nozīmīgi sarūks – līdz gada beigām bezdarba līmenis pieaugs tikai par dažiem procentu punktiem. Precīzs skaitlis ir atkarīgs no mums pašiem – ekonomika ir sociālā zinātne, un atšķirībā no astronomijas, mēs ne tikai vērojam procesus, bet paši aktīvi piedalāmies un ar savu šodienas rīcību ietekmējam kāda būs nākotne.

 

P.S. Pēc divām nedēļām Nodarbinātības Valsts Aģentūra (www.nva.lv ) publiskos reģistrētā bezdarba līmeni aprīļa beigās, un visticamāk tās pieaugums izrādīsies būtiski mazāks par februāra 1.2 procentu punktiem. Noteikti pārbaudīsim vai mūsu prognoze īstenojās.

Laipni aicināti jaunajā blogā! (makroekonomiskā analīze)

March 16th, 2009

Oļegs Krasnopjorovs,

Latvijas Univesrsitātes Ekonomikas un vadības fakultātes doktorants

 

Bloga pamattēma – makroekonomikas analīze.
Kā blogs atšķirsies no pārējiem medijos apskatāmiem rakstiem par ekonomiku?

Pirmkārt, blogs savienos ekonomikas teoriju ar praksi. Piemēram, nav lielas jēgas diskutēt par AD-AS modeli, un arī nav jēgas pārrakstīt statistikas ciparus par rekordstrauju apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides sarūkumu janvārī (-27%). Bet ir jēga izmantot statistiskus datus lai noteikt kurā punktā AD-AS modelī mēs patlaban esam. Mēs nevaram izteikt makroekonomiskās politikas priekšlikumus ja izmantojam vai nu tikai teoriju, vai nu tikai skaitļus. Izmantojot teoriju, mūsu blogs pārsvērsies par sholastiku, bet izmantojot tikai skaitļus – par statistisku biroju preses relīzu pārrakstīšanu. Tikai savienojot teoriju ar skaitļiem mēs varam virzīties uz priekšu.

Otrkārt, blogā nebūs vienpusīgo viedokļu un dažādu populisma klišeju. Piemēram, ka eksports ir labi, imports – slikti; pārpalikums – labi, deficīts – slikti… Pēc iespējas mēs apskatīsim jautājumus no visām pusēm.

Treškārt, bloga mērķis nav nevienu pārliecināt vai likt kaut ko darīt. Bloga mērķis ir sekmēt profesionālu dialogu par makroekonomiskajām lietām. Lasītāji laipni aicināti rakstīt komentārus, jo bez komentāriem tās nebūs dialogs, bet gan monologs. Komentāri veidos pamatu jauniem rakstiem utt.

Cik man ir zināms, šī niša Latvijas mediju telpā patlaban nav aizpildīta.

Bloga darba valodas ir trīs – latviešu, krievu un angļu; un tiks izmantotas secīgi.