Tartu Universitātes bēniņos
Nesen, pāris saulainas un vienu lietainu rudens dienu pavadīju pie mūsu kaimiņiem Igaunijā, Tartu. Tīkamāks un pierastāks no studiju laikiem gan šķiet viens no šīs pilsētas senajiem nosaukumiem – Tērbata. Tieši šis vārds tika lasīts, klausīts un pierakstīts kopā ar virkni latviešu kultūrā un zinātnē nozīmīgiem vārdiem – Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Jānis Endzelīns, Krišjānis Barons, Eduards Veidenbaums (es pat nemēģinu uzskaitīt visus). Jau ilgāku laiku biju nodomājusi apciemot Tartu (pie sevis saku – Tērbatas) Universitāti, kurā iepriekš minētie jaunieši augstas zinības apguva un ar spilgtām idejām atgriezās mājās. Papildus jāmin vēl divi fakti: 1) Arī Tartu Universitātei ir savs vēstures muzejs; 2) Arī viņiem ir saglabājies studentu karceris. Jāatzīst, tas ciemošanos vērta nedaudz līdzīgu rūpnieciskajai spiegošanai, jo, strādājot Latvijas Universitātes muzejā un vadot eksursijas, itin bieži biju nokļuvusi līdzīgā situācijā kā Sniegbaltītes pamāte sarunā ar Spoguli: ”Ak, sens un skaists jūsu karceris Latvijas Universitātē, bet tūkstoškārt senāks iraid karceris universitātē Tartu”. Saprotama bija vēlme pašai visu aplūkot un aptaustīt. Neminot visu piedzīvoto un redzēto, gribu dalīties pāris iespaidos par Tartu Universitātes karceri. Read the rest of this entry »
LU ēdnīca toreiz un tagad
Paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks. Latvijas Universitātē par šī apgalvojuma īstenošanu dzīvē ir rūpējušies jau kopš pašiem pirmsākumiem. 1920. gada 1. augustā savu darbību sāk Universitātes Studentu virtuve, kura sākotnēji neatrodas galvenajā ēkā – kaut arī studentiem un Universitātes darbiniekiem pusdienot bija jādodas tikai pāri Merķeļa ielai uz Vērmanes dārzu, tiek izteikta vēlme pēc azaida telpām arī Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Kāds divdesmito gadu sākumā rakstīts iesniegums Universitātes rektoram vēsta:
“Tā kā studentu kungi prasa tēju, tad laipni lūdzu Rektora kunga atļauju, turēt tējas galdu [Latvijas Universitātes galvenajā ēkā] ar uzkožamiem. Cenas: glāze tējas ar cukuru 4 santīmi; sviestmaize 12 santīmi; glāze piena 12 santīmi”. Lūgums tiek atbalstīts un, ņemot vērā vairākkārt izteiktos ierosinājumus pārcelt Studentu virtuvi uz Latvijas Universitātes galveno ēku, 1929. gadā tiek uzsākta nozīmīga galvenās ēkas pārbūve, tās iekšējā pagalmā pēc arhitekta E. Štālberga projekta izbūvējot garderobi, studentu tējnīcu un citas palīgtelpas pagrabstāvā.
Pašreiz Latvijas Universitāte ēdnīcas telpas ir izīrējusi uzņēmumam “Fazer Amica”, kas rūpējas, lai studentu kungi saņemtu ne tikai tēju, bet arī siltas pusdienas.
♥ af
Latvijas Universitātei 90 gadi
Šodien L
atvijas Universitātei dzimšanas diena – 1919. gada 28. septembrī, kas esot bijusi skaista un saulaina rudens diena, ar sarkanbaltsarkaniem karogiem un zaļām vītnēm pušķotie ceļi uz augstskolu bija cilvēku pārpildīti, sveicēju uzrunās nebija iespējams noslēpt emocionalitāti un satraukumu. Kaut arī šodien, 2009. gada 28. septembrī, saule nav manāma (ir gan manāms lietus un mākoņi), dienas skaistums un svētku sajūta tā dēļ nemazinās!
Par atklāšanas dienas vēsturi: 28. septembris kopš 1919. gada kļuva par Universitātes svētku dienu, kas tika svinēta katru gadu. Tomēr pašreizējo studentu vecāki, kuri savulaik padomju gados studējuši Universitātē, kā atklāšanas datumu visdrīzāk nosauktu 8. februāri. Tradīcija patiešām tika mainīta: 1958. gada 16. janvārī par Universitātes dibināšanas datumu pieņem 8. februāri, atsaucoties uz Latvijas Padomju valdības šajā datumā 1919. gadā parakstīto lēmumu par bijušā Rīgas Politehniskā institūta likvidēšanu un Padomju Latvijas augstskolas dibināšanu uz tā bāzes. Atgriešanās pie īstā Latvijas Universitātes dibināšanas datuma notiek deviņdesmito gadu sākumā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
♥ af
Sākumam
Latvijas Universitātes muzejs ir dibināts.. Uztraukumam nav pamata, pār jums nebirs gada skaitļi vai informācijas gūzma, kuru negribas pat lasīt (kur nu vēl atcerēties). Sākumam pietiks ar faktu, ka Latvijas Universitātei ir savs muzejs! Par to, kas interesants tajā glabājas, tiek pētīts un ir apskatāms, turpmāk šajā blogā.
♥ Aija Fedorova, LU Vēstures muzeja vadītāja