Latvijas Universitātes muzejs

Zem pirkstiem zib skaitīkļu kauliņi, telpā dzirdama vien spalvu skrapstoņa pret papīru un skaitļu rindas virknējas cita aiz citas tik biezās un lielās grāmatās, kuras vienam cilvēkam tik tikko pacelt – aptuveni šāda aina pavērtos, ieejot Latvijas Universitātes grāmatvedībā 20. gadsimta 20. gados. Šobrīd, kad spalvu skrapstoņu nomainījusi datoru klaviatūru klaboņa un lai saņemtu algu, vairs nav reizi mēnesī jāiet pie kādas no grāmatvedēm parakstīties, divtik interesants ir dāvinājums, kuru muzejs nupat saņēma – Augustes Grīnbergas (1895-1984) fotogrāfijas, dokumentus un skaitīkļus. Auguste Grīnberga (jeb Auguste Grünberg, kā rakstīts viņas mazajā un elegantajā vizītkartē) bija viena no pirmajām Latvijas Universitātes grāmatvedēm. Šoreiz paldies Ilzei Miķelsonei par materiāliem, kuri ļauj gūt ieskatu ne tikai viena cilvēka dzīvē, bet arī kopējā Universitātes vēsturē.

Attēlos: A. Grīnberga darbā un atpūtā.

♥ af

Latvijas Universitātes Studentu serviss, veidojot pasākumu vidusskolēniem “Studenta kurpēs”, šogad sadarbojas arī ar LU Vēstures muzeju. Ikvienam interesentam pasākuma norises ietvaros (22.-26. marts) katru dienu no plkst. 15.00 līdz 17.00 ir iespēja  aplūkot studentu karceri bez iepriekšējas pieteikšanās.

Divu dienu pieredze ļauj izdarīt pāris secinājumus. Mutiskā aptauja liecina, ka pašreiz līderi karcera apmeklēšanā ir Juridiskās fakultātes studenti (starp citu, ar ļoti labām zināšanām vēsturē), lielu aktivitāti izrāda arī Datorikas fakultātes studenti, kuri nāk paši un ved draugus līdzi. Un, kā tas reizēm dzīvē mēdz notikt, atliek tikai gadīties īstajā laikā īstajā vietā, lai rezultātā iekļūtu šajā blogā. Īstais laiks bija brīdis, kad muzeja fotogrāfe Sarmīte veica atsevišķu karcera uzrakstu fotografēšanu zinātniskas izpētes vajadzībām; īstā vieta – karceris, kurā tobrīd ienāca meitenes Elīna un Ilona, kā arī vairāki topošie juristi. Attēli tiek parādīti kā dzīvs pierādījums tam, ka nekas netiek izdomāts – topošie un esošie studenti nebīstas uzkāpt arī līdz Universitātes 5. stāvam.

♥ af

Atrasta unikāla Universitātes radio NABA zvēru senču fotogrāfija, kas uzņemta 1981. gadā, Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) organizētā pasākumā. Šis attēls sniedz būtisku papildinājumu radio NABA vēstures izpētē.

♥ af

Kaut arī saule un putni iepriekšējo dienu laikā arvien uzstājīgāk liek manīt par pavasara tuvošanos, muzejā ir sākušies teju vai īsti Ziemassvētki – cilvēki zvana, raksta un piedāvā unikālus, ar Universitātes vēsturi saistītus materiālus, vēlēdamies tos uzdāvināt muzejam, par ko neizsakāms prieks! Sakarā ar to šajā blogā tiek uzsākta jauna rakstu sērija “Dāvanas”.

Pateicoties LU Ārlietu departamenta direktorei Alīnai Gržibovskai, muzeja krājumā nu atrodas oriģinālā Universitātes padomju laika logotipa klišeja, pēc kuras savā laikā tika gatavotas Latvijas Valsts universitātes veidlapas un citi dokumenti. “Iedomājos, kas tas varētu muzeju interesēt”, sacīja Gržibovskas kundze, kura atrada klišeju kāda seifa tālākajā stūrī.

Pievienoju attēlu ar minēto logotipu.

♥ af

Esmu noskaidrojusi LU Foruma pirmsākumus:

Šāds paziņojums publicēts 1922. gada izdevumā “Students”. LU Forums parāda, ka princips students palīdz studentam joprojām ir spēkā.

♥ af

Vēstures muzeja kolektīva vārdā sveicu visus šajos svētkos!

♥ af

Šodien radio NABA svin savu septīto dzimšanas dienu! Radio pirmo reizi ēterā izskanēja 2002. gada 1. decembrī ar Deine Lakaien dziesmu Return. Labi zināms, ka cilvēkus iepriecina kvalitatīvas, jēgpilnas un galu galā – patiesas lietas.                NABA ir laba tieši tā iemesla dēļ, ka viņai piemīt visas iepriekš minētās vērtības.

♥ af

Jau pavisam drīz LU Vēstures muzejā tiks atklāta izstāde, kurā būs iespēja aplūkot  unikālas lielformāta 19. gadsimta gravīras no LU Bibliotēkā glabātā izde-   vuma Description de l’Égypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont été faites en Égypte pendant l’éxpédition de l’armée française (tiem, kas piemirsuši savas franču valodas pamatzināšanas, latviski nosaukums skan: Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā).

Iespējams, šī ir viena no sarežģītākajām izstādēm, kāda tapusi muzejā, jo no aptuveni 600 restaurētajām gravīrām jāizvēlas nepilnas 30. Kopā ar LU Bibliotēkas darbiniekiem tās skatot, pārskatot un atkal skatot, kļūst skaidrs, ka izvēlēties starp skaistu un skaistu ir ļoti grūts, lai neteiktu – neiespējams uzdevums.

♥ af

Pirmajos Latvijas Universitātes darbības gados viena no populārākajām fakultātēm bija Filoloģijas un filozofijas fakultāte ar vislielāko studentu skaitu.* Fakultāte popularitāti guva ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi – šīs fakultātes pārstāvis Jūlijs Students pirmajā Universitātes studentu zinātnisko darbu konkursā 1920./21. m.g. iegūst I prēmiju (5000 rubļu apmērā) par darbu “Kanta kategoriskais imperatīvs un viņa nozīme ētikā. Moto: Cilvēkiem netrūkst spēka, – bet trūkst gribas”. Lasīt tālāk

Latvju tauta ir pareizi izpratusi, ka ne tikai materiālās vērtības noteic valsts labklājību, bet idejiskās un morālās vērtības ir tas, kas dara valsti daiļu un varenu. Šie vārdi izskan Valsts prezidenta Alberta Kvieša uzrunā Brīvības pieminekļa atklāšanas svinībās 1935. gada 18. novembrī. Atklāšanas svinībās piedalās arī Latvijas Universitātes pasniedzēji un studenti. Brīvības pieminekļa, kurš laika gaitā daudzu apziņā nostiprinājies kā simbols tautas ideāliem, veidošanā daudz ir iesaistīts arhitekts un Latvijas Universitātes profesors Ernests Štālbergs.

Sveicu visus šajos svētkos!

♥ af