Nesen, pāris saulainas un vienu lietainu rudens dienu pavadīju pie mūsu kaimiņiem Igaunijā, Tartu. Tīkamāks un pierastāks no studiju laikiem gan šķiet viens no šīs pilsētas senajiem nosaukumiem – Tērbata. Tieši šis vārds tika lasīts, klausīts un pierakstīts kopā ar virkni latviešu kultūrā un zinātnē nozīmīgiem vārdiem – Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Jānis Endzelīns, Krišjānis Barons, Eduards Veidenbaums (es pat nemēģinu uzskaitīt visus). Jau ilgāku laiku biju nodomājusi apciemot Tartu (pie sevis saku – Tērbatas) Universitāti, kurā iepriekš minētie jaunieši augstas zinības apguva un ar spilgtām idejām atgriezās mājās. Papildus jāmin vēl divi fakti: 1) Arī Tartu Universitātei ir savs vēstures muzejs; 2) Arī viņiem ir saglabājies studentu karceris. Jāatzīst, tas ciemošanos vērta nedaudz līdzīgu rūpnieciskajai spiegošanai, jo, strādājot Latvijas Universitātes muzejā un vadot eksursijas, itin bieži biju nokļuvusi līdzīgā situācijā kā Sniegbaltītes pamāte sarunā ar Spoguli: ”Ak, sens un skaists jūsu karceris Latvijas Universitātē, bet tūkstoškārt senāks iraid karceris universitātē Tartu”. Saprotama bija vēlme pašai visu aplūkot un aptaustīt. Neminot visu piedzīvoto un redzēto, gribu dalīties pāris iespaidos par Tartu Universitātes karceri. Read the rest of this entry »