Archive for November, 2009
You are currently browsing the Latvijas Universitātes muzejs blog archives for November, 2009.
27
Nov
2009
600 izvēles
Jau pavisam drīz LU Vēstures muzejā tiks atklāta izstāde, kurā būs iespēja aplūkot unikālas lielformāta 19. gadsimta gravīras no LU Bibliotēkā glabātā izd
e- vuma Description de l’Égypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont été faites en Égypte pendant l’éxpédition de l’armée française (tiem, kas piemirsuši savas franču valodas pamatzināšanas, latviski nosaukums skan: Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā).
Iespējams, šī ir viena no sarežģītākajām izstādēm, kāda tapusi muzejā, jo no aptuveni 600 restaurētajām gravīrām jāizvēlas nepilnas 30. Kopā ar LU Bibliotēkas darbiniekiem tās skatot, pārskatot un atkal skatot, kļūst skaidrs, ka izvēlēties starp skaistu un skaistu ir ļoti grūts, lai neteiktu – neiespējams uzdevums.
♥ af
24
Nov
2009
Gribasspēks
Pirmajos Latvijas Universitātes darbības gados viena no populārākajām fakultātēm bija Filoloģijas un filozofijas fakultāte ar vislielāko studentu skaitu.* Fakultāte popularitāti guva ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi – šīs fakultātes pārstāvis Jūlijs Students pirmajā Universitātes studentu zinātnisko darbu konkursā 1920./21. m.g. iegūst I prēmiju (5000 rubļu apmērā) par darbu “Kanta kategoriskais imperatīvs un viņa nozīme ētikā. Moto: Cilvēkiem netrūkst spēka, – bet trūkst gribas”. Read the rest of this entry »
18
Nov
2009
Divu simbolu saistība: Latvijas Universitāte un Brīvības piemineklis
Latvju tauta ir pareizi izpratusi, ka ne tikai materiālās vērtības noteic valsts labklājību, bet idejiskās un morālās vērtības ir tas, kas dara valsti daiļu un varenu. Šie vārdi izskan Valsts prezidenta Alberta Kvieša uzrunā Brīvības pieminekļa atklāšanas svinībās 1935. gada 18. novembrī. Atklāšanas svinībās piedalās arī Latvijas Universitātes pasniedzēji un studenti. Brīvības pieminekļa, kurš laika gaitā daudzu apziņā nostiprinājies kā simbols tautas ideāliem, veidošanā daudz ir iesaistīts arhitekts un Latvijas Universitātes profesors Ernests Štālbergs.
Sveicu visus šajos svētkos!
♥ af
6
Nov
2009
Tartu Universitātes bēniņos
Nesen, pāris saulainas un vienu lietainu rudens dienu pavadīju pie mūsu kaimiņiem Igaunijā, Tartu. Tīkamāks un pierastāks no studiju laikiem gan šķiet viens no šīs pilsētas senajiem nosaukumiem – Tērbata. Tieši šis vārds tika lasīts, klausīts un pierakstīts kopā ar virkni latviešu kultūrā un zinātnē nozīmīgiem vārdiem – Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Jānis Endzelīns, Krišjānis Barons, Eduards Veidenbaums (es pat nemēģinu uzskaitīt visus). Jau ilgāku laiku biju nodomājusi apciemot Tartu (pie sevis saku – Tērbatas) Universitāti, kurā iepriekš minētie jaunieši augstas zinības apguva un ar spilgtām idejām atgriezās mājās. Papildus jāmin vēl divi fakti: 1) Arī Tartu Universitātei ir savs vēstures muzejs; 2) Arī viņiem ir saglabājies studentu karceris. Jāatzīst, tas ciemošanos vērta nedaudz līdzīgu rūpnieciskajai spiegošanai, jo, strādājot Latvijas Universitātes muzejā un vadot eksursijas, itin bieži biju nokļuvusi līdzīgā situācijā kā Sniegbaltītes pamāte sarunā ar Spoguli: ”Ak, sens un skaists jūsu karceris Latvijas Universitātē, bet tūkstoškārt senāks iraid karceris universitātē Tartu”. Saprotama bija vēlme pašai visu aplūkot un aptaustīt. Neminot visu piedzīvoto un redzēto, gribu dalīties pāris iespaidos par Tartu Universitātes karceri. Read the rest of this entry »
5
Nov
2009
LU ēdnīca toreiz un tagad
Paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks. Latvijas Universitātē par šī apgalvojuma īstenošanu dzīvē ir rūpējušies jau kopš pašiem pirmsākumiem. 1920. gada 1. augustā savu darbību sāk Universitātes Studentu virtuve, kura sākotnēji neatrodas galvenajā ēkā – kaut arī studentiem un Universitātes darbiniekiem pusdienot bija jādodas tikai pāri Merķeļa ielai uz Vērmanes dārzu, tiek izteikta vēlme pēc azaida telpām arī Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Kāds divdesmito gadu sākumā rakstīts iesniegums Universitātes rektoram vēsta:
“Tā kā studentu kungi prasa tēju, tad laipni lūdzu Rektora kunga atļauju, turēt tējas galdu [Latvijas Universitātes galvenajā ēkā] ar uzkožamiem. Cenas: glāze tējas ar cukuru 4 santīmi; sviestmaize 12 santīmi; glāze piena 12 santīmi”. Lūgums tiek atbalstīts un, ņemot vērā vairākkārt izteiktos ierosinājumus pārcelt Studentu virtuvi uz Latvijas Universitātes galveno ēku, 1929. gadā tiek uzsākta nozīmīga galvenās ēkas pārbūve, tās iekšējā pagalmā pēc arhitekta E. Štālberga projekta izbūvējot garderobi, studentu tējnīcu un citas palīgtelpas pagrabstāvā.
Pašreiz Latvijas Universitāte ēdnīcas telpas ir izīrējusi uzņēmumam “Fazer Amica”, kas rūpējas, lai studentu kungi saņemtu ne tikai tēju, bet arī siltas pusdienas.
♥ af