Galvenās Vasaras trifeles jeb Tuber aestivum mikorizas raksturīgās pazīmes (Müller et al 1996, Rauscher et al 1996, Zambonelli et al 1984) saimniekauga sakņu sistēmā:

1. hifu krāsa no okera  līdz brūnai, ko ietekmē saimniekauga un, iespējams, arī trifeles augļķermeņa izcelsme, piemēram, no Gotlandes vai Francijas,
2. sakņu gals nav zarots vai ir monopodiāla –piramidālā zarošanās,
3. mikoriza saimniekauga saknēs izvietota solitāri vai nelielā skaitā,
4. nav rizomorfu, kas ir micēlija pārveidne,
5. ar hifām apņemtajam sakņu galam ir taisna, nesazarota forma,
6. cilindriska, neuzpūsta morfoloģijas forma pašam ar hifām apņemtajam sakņu galam.

Sarkanā ozola (Quercus rubra) saknes ar Tuber aestivum no Gotlandes, inokulēts sterilā dārza substrātā. 200x palielinājums

Literatūra

Müller W.R., Rauscher T., Agerer R., Chevalier G. 1996. Tuber aestivum Vitt. + Corylus avellana L. Description of Ectomychizae 1: 167-172
Rauscher T., Müller W.R., Chevalier G., Agerer R. 1996. Tuber aestivum. In Agerer R (ed) Colour Atlas of Ectomycorrhizae, plate 112, Einhorn-Verlag, Schwäbisch Gmünd.
Zambonelli A., Branzanti M.B. 1984. Prove do micorrizazione del nocciolo con Tuber aestivum e Tuber albidum. Micologia Italiana 13: 47-52

Darbu veica un 2014. gada 23. martā tekstu sagatavoja Dr.biol. Ieva Druva-Lūsīte.

Pateicība Latvijas Dabas muzejam par augstas kvalitātes mikroskopa un tā fototehnikas izmantošanu sakņu paraugu analīzē.

Lat-Lit finansēts TRUFFLE projekts 2012. aprīlis – 2014. septembris

Projekta vadītāja Dr. agr. Antra Balode

Par inokulēšanu sauc mākslīgu sēņu sporu ievadīšanu substrātā kontrolētos apstākļos, ko veic laboratorijā vai siltumnīcā. Savukārt, dabā Tuber sp. nobrieduši augļķermeņi izdala spēcīgu aromātu, pēc kura dzīvnieki tos atrod un pārkož, tādējādi izplatot augsnē sporas.

Projektā izmantojām zinātnieka Brundrett et al (1996) aprakstīto metodi, kā arī veicām savus novērojumus. Pirmkārt, ir jāizvēlas piemēroti podi augu stādīšanai un jāizrēķina to tilpums, kā arī jāizvēlas augu suga inokulācijai, kas dabā veido ektomikorizu. Baltijas valstīm iesakām parasto lazdu (Corylus avellana). Šī auga suga veido labu sakņu sistēmu un uzrāda labu vitalitāti pēc pārstādīšanas trifeļu dārzā. Trifeļu inokulācijai stādu sēklas izaudzē sterilā substrātā un apstākļos, piemēram, perlītā uz palodzes. Stādu saknes nedrīkst nonākt nekādā kontaktā ar citām ektomikorzas sēnēm. Izrēķina, cik daudz kopā būs nepieciešams substrāts. Šo daudzumu sadala divās dāļās attiecībā – augsne : perlīts, jo substrātā ir nepieciešams gaisa caurlaidīgs materiāls. Mēs varam ieteikt šādus substrātu veidus: kūdra sajaukta ar perlītu attiecībā 1:1, dārza augsne sajaukta ar perlītu attiecībā 7:1, sterilizēta dārza augsne sajaukta ar perlītu attiecībā 7:1. Jāpārbauda kūdras substrāta pH. Ja tas ir zems, tad pievieno krīta pulveri, jo pH ir jābūt 7,3. Pirms izmanto dārza augsni veic ķīmiskās analīzes laboratorijā. Ir svarīgi zināt, kurš elements trūkst vai ir par daudz. Laboratorijā augsnes zinātnieki ieteiks, kā uzlabot augsnes auglību. Dārza augsni var sterilizēt vai autoklāvēt tikai laboratorijā. Zemkopjiem šo substrāta veidu neiesakām, jo inokulācijas rezultāti rādīja, ka laba inokulācija bija parastai lazdai nesterilizētā dārza augsnē.

Lielā un tīrā traukā sajauc substrātu (kūdru vai dārza augsni) ar perlītu. To vajag izdarīt ļoti labi. Vēlams izmantot cimdus. Iesakām neizmanto visu perlītu, bet pataupīt kādus 100 g vēlākām darbībām.

Uz elektriskajiem svariem nosver Tuber sp. augļķermeni. Izrēķina, cik daudz sporu izmantos vienam stādam inokulācijā. Projektā izmantojām divus gramus. Augļķermeni sagriež šķēlēs un piestā sasmalcina. Traukā ar pataupīto perlītu pievieno sasmalcināto augļķermeni un sajauc tos. Tad pievieno substrātam un ļoti labi sajauc. Ar nelielu daļu perlītu ir vieglāk pievienot sporas substrātam. Pēc tam augus stāda podos ar substrātu, kas satur Tuber sp. sporas. Projektā izmantojām Tuber aestivum augļķermeņus. Šo inokulācijas metodi var izmantot arī citām Tuber sugām.

Vēl ir citi veidi, kā pievienot trifeļu sporas augsnei – no augšas uzlejot sporu suspensiju, micēlija mēslojumu vai sporu granulas, kad augs jau ir pārstādīts jaunā podā. Mūsu lietotā metode bija piemērotāka, jo sporas bija visapkārt stāda saknei podā. Šādi sēnei bija lielāka varbūtība kolonizēt saimniekauga saknes un izveidot veiksmīgu simbiozi. Mūsu metode imitēja dabu, kad sporas atrodas augsnes dziļumos.

Literatūra

Brundrett M., Bougher N., Dell B., Grove T., Malajczuk N. 1996. Working with Mycorrhizas in Forestry and Agriculture. ACIAR Monograph 32. Australian Centre for International Agricultural Research, Canberra

Inokulācijas eksperimentā piedalījās Mag.biol. Diāna Meiere un Dr.biol. Ieva Druva-Lūsīte.

Izsakām pateicību LLU Augsnes un augu zinātņu institūta darbiniekiem par atsaucību un palīdzību eksperimenta norisē.

Tekstu sagatavoja Dr.biol. Ieva Druva-Lūsīte.

Lat-Lit finansēts TRUFFLE projekts 2012. aprīlis – 2014.septembris

Projekta vadītāja Dr. agr. Antra Balode