Oļegs Krasnopjorovs,
LU EVF doktorants
Pirmdien, 11. maijā mēs uzzinājām divus ekonomiskus ciparus. Tā kā jebkura šāda veida cipara publikācija ir notikums, runāsim par diviem notikumiem. Pirmais no tām tika plaši iztiražēts masu medijos un ievietots avīžu pirmajā lapā, savukārt otrais izpelnīja tikai citēšanu interneta portālu parindos, lai gan pēc būtības tas ir pat svarīgāks.
Pirmais notikums – Centrālā Statistikas Pārvalde veica iekšzemes kopprodukta aptuvenu novērtējumu par 1. ceturksni, saskaņā ar kuru gada laikā IKP samazinājās par 18%. Ja šīs cipars apstiprināsies, iespējams, tā būs viskrasākā ekonomikas lejupslīde pasaulē. Dažus mēnešus atpakaļ The Economist Intelligence Unit prognozēja Latvijai 3. lielāko lejupslīdi – mums apsteidza Islande un Zimbabve. Bet pēc būtības 1. ceturkšņa ciparu varēja sagaidīt kaut vai apskatoties rekordstrauju bezdarba pieaugumu gada pirmajos mēnešos.
Otrais notikums – bezdarba līmeņa pieauguma temps aprīlī ir palēninājies četras reizes – līdz 0.3 procentu punktiem. Kaut gan nevienā avīzē vai portālā es šādu aprakstu neredzēju – bija tikai minēts, ka bezdarbs pieauga līdz 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tiesa, mēnešu datu salīdzinājumam būtu jāpievieno vēl 0.3 procentu punkti (mans novērtējums), jo aprīlī tika veikta kārtējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita atjaunošana (update). Tomēr bez šaubām lēnāks bezdarba pieaugums norāda gan uz sezonas darbu iespējām, gan atspoguļo nelielu optimisma kāpumu, kuru martā iepriekš novērojām apstrādes rūpniecībā un ar kuras palīdzību arī prognozējām lēnāko bezdarba pieaugumu aprīlī.
Kas mums sagaida turpmāk? Maijā reģistrētais bezdarbs varētu pieaut par 0.3 – 0.6 procentu punktiem, gada beigās sasniedzot 15%. Tas nozīmē, ka 85% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem būs nodarbināti, un tas nav nekas slikts. Ja Jūs piekrītat tiem ekonomistiem, kuri saka “oficiālais tās tā, bet faktiski jau 40% ir bezdarbnieki”, tad man būs jāatgādina, ka mums ir ne tikai tie, kas meklē darbu, bet nereģistrējas bezdarbniekos, bet arī tie, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina strādāt. Bet no kurienes radušās 0.3 – 0.6 procentu punkti? No vienas puses, NVA vairs neveiks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita atjaunošanu. No otrās puses, optimisma uzliesmojums apstrādes rūpniecībā, par kuru runājām iepriekšējā blogā, aprīlī kļuva izteiktāks, turklāt arī būvniecības un tirdzniecības uzņēmēji kļuva optimistiskāki. Tā kā straujā bezdarba pieauguma temps patiešām ir beidzies.
Tagad jau les, ka bezdarbs nokritisies uz viencipara skaitli