Oļegs Krasnopjorovs,
Latvijas Universitātes
Ekonomikas un vadības fakultātes doktorants
2009. gada sākums iezīmējās ar rekordstrauju bezdarba pieaugumu – pirmajā ceturksnī reģistrētā bezdarba līmenis pieauga par 3.7 procentu punktiem sasniedzot 10.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam, Krievijas krīzes piemeklētajā 1998.g. 4.ceturksnī bezdarbs pieauga (tikai) par 1.6 procentu punktiem.
Ziņas par rekordstrauju bezdarba pieaugumu, pateicoties žurnālistiem un “ekspertiem” drīz apauga ar neatbilstošiem aprakstiem un mistiskām prognozēm. Līdzīgi kā savā laikā ar inflāciju, sākās sacīkstes par augstāko bezdarba prognozi – bezdarbs šī gada beigās tika prognozēts gan 20, gan 30, gan pat 50% līmenī. “Ekspertiem” sacīkstoties par vispesimistiskāko prognozi ar mērķi piesaistīt sabiedrības uzmanību, tika pārsniegta robeža virs kurai šīs prognozes var droši raksturot kā nepamatotu izdomu. Ja ir interese kā var pilnīgi droši atraidīt prognozi “bezdarbs šoruden būs 50%” – rakstiet, noteikti izklāstīšu mehāniku (tam es izmantoju IKP no ienākumu puses analīzi).
Bet šodien gribētos vairāk parunāt par praksi – ir svarīgi lai jaunākie statistiskie dati apstiprinātu teorētisko pamatojumu (kuru es veicu marta sākumā). Bezdarba apsteidzošs rādītājs (t.i., izmaiņas šajā rādītājā notiek pirms izmaiņām bezdarba līmenī) būtu uzņēmēju aptaujas par plānoto nodarbinātības dinamiku. Pateicoties Eiropas Komisijai, šāds rādītājs ir pieejams (http://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/db_indicators8650_en.htm ). Uzņēmējus jautāja kā viņi plāno izmainīt nodarbināto skaitu turpmākajos trīs mēnešos – palielināt, nemainīt vai samazināt. Atbildei “palielināt” piešķirot “+1” punktu, bet atbildei “samazināt” – “-1” punktu, ir iespējams aprēķināt atbilžu saldo – tā ir pozitīva ja uzņēmēji vidēji plāno palielināt nodarbināto skaitu un negatīva, ja samazināt (kas savukārt norāda uz bezdarba pieauguma turpmākajos mēnešos).
Uzņēmēju aptaujas dati ataino strauju bezdarba pieaugumu – Latvijā šī saldo martā bija no -38 līdz -72 (atkarībā no tautsaimniecības nozares), norādot, ka vairākums uzņēmēju nodarbināto skaitu plāno samazināt. Tātad, bezdarbs pieaugs. Bet salīdzinot ar februārī, aptaujas saldo apstrādes rūpniecībā uzlabojās (no -47 līdz -42). Turklāt optimisma kāpums bija vērojams tieši tajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kas ir vairāk elastīgas pret ekonomisko ciklu un kuras bija vispesimistiskāk noskaņoti – ilglietošanas preču, investīciju preču, starppatēriņa preču ražojošiem uzņēmumiem. Tajā skaitā nodarbinātības prognozes būtiski uzlabojās arī koksnes un to produktu ražojošiem uzņēmumiem.
Vai tas ir pavasara efekts – parādoties saulei uzņēmēji kļuvuši nedaudz optimistiskāki? Nē, Eiropas Komisija publicē sezonāli izlīdzinātus aptaujas rezultātus, tātad izmaiņām ir strukturāls nevis pagaidu raksturs. Bet, protams, pavasara efekts ir būtisks un tas vēl vairāk uzlabo mūsu ekonomikas perspektīvas – būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība, restorāni un citas nozares šogad līdzīgi kā iepriekš, piedāvās sezonas darbus.
Saliekot divus efektus kopā, sanāk kā kopš aprīļa bezdarba pieaugumam vajadzētu būtiski palēnināties. Bezdarbs augs (ekonomikas lejupslīdes dēļ pretējais nevar notikt), bet tās pieauguma temps nozīmīgi sarūks – līdz gada beigām bezdarba līmenis pieaugs tikai par dažiem procentu punktiem. Precīzs skaitlis ir atkarīgs no mums pašiem – ekonomika ir sociālā zinātne, un atšķirībā no astronomijas, mēs ne tikai vērojam procesus, bet paši aktīvi piedalāmies un ar savu šodienas rīcību ietekmējam kāda būs nākotne.
P.S. Pēc divām nedēļām Nodarbinātības Valsts Aģentūra (www.nva.lv ) publiskos reģistrētā bezdarba līmeni aprīļa beigās, un visticamāk tās pieaugums izrādīsies būtiski mazāks par februāra 1.2 procentu punktiem. Noteikti pārbaudīsim vai mūsu prognoze īstenojās.