6. un 7. jūnijā LU TF notika bakalaura darbu aizstāvēšana.
Bakalauru darbus pēc kāda laika var apskatīt LU Daudznozaru bibliotēkā. Bakalauru darba tēmas un anotācijas ir sekojošas:
Ludviga Adamoviča teoloģiskais mantojums
Bakalaura darba tēma ir „Ludviga Adamoviča teoloģiskais mantojums”. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt un aprakstīt L. Adamoviča teoloģisko mantojumu, kurš sevī ietver viľa sarakstītās grāmatas, publicētos rakstus un atstāto ieguldījumu, pētot senlatviešu tradīcijas, un, attīstot latviešu izglītības sistēmu, kā arī veikt secinājumus par viľa atstātā mantojuma nozīmīgumu 21. gs. Darbā tiek pētīti un analizēti L. Adamoviča sarakstītie darbi, autora publikācijas un raksti senlatviešu tradīcijā un izglītības jomā. Darbs sastāv no septiľām nodaļām. Pirmā nodaļa ir veltīta būtiskākā termina „Latvijas baznīcas vēstures” apkopojumam. Otrā nodaļa ir par L. Adamoviča biogrāfiju, trešā nodaļa- L. Adamovičs kā pirmais Latvijas baznīcas vēstures sistematizētājs. Ceturtā nodaļa ir par autora atstātajiem publicētajiem rakstiem daţādu veidu laikrakstos. Piektā nodaļa ir veltīta autora ieguldījumam, pētot senlatviešu tradīcijas. Sestā nodaļa ir par L. Adamoviča atstāto ieguldījumu izglītības jomā. Septītā nodaļa ir par autora profesionālo darbību un viľa ieguldījumu, strādājot Latvijas Universitātē. Pētījuma rezultātā izvirzītā tēze- L. Adamoviča teoloģiskais mantojums ir aktuāls arī mūsdienās- apstiprinājās. Darbā tiek atspoguļots L. Adamovičs, kā nozīmīgs 20. gs. latviešu vēsturnieks, teologs un pedagogs, turklāt darbā tiek secināts, ka nākotnē varētu turpināt veikt izpēti par autora ieguldījumu šādās jomās- senlatviešu tradīcijā, pedagoģijā un izglītībā. Atslēgvārdi: L.Adamovičs, Latvijas baznīcas vēsture, publikācijas un raksti, senlatviešu tradīciju izpēte, izglītība, Latvijas Universitāte.
Sapņu nozīme un vieta mūsdienu teoloģijā
Šis bakalaura darbs ir par tēmu, kas teoloģijā ir atstāta samērā bez ievērības, proti, par sapņu nozīmi un vietu mūsdienu teoloģijā. Galvenā darba problēma, kura tiek analizēta, ir, vai Dievs var atklāties cilvēkam sapnī. Darbā analizēti agrīnie un reformācijas laika teologi, jo mūsdienu teoloģijā praktiski nav pētījumu par šo tēmu, secinot, ka dievišķa atklāsme ir iespējama caur sapņiem, ko apstiprina arī Vecās un Jaunās Derības rakstu vietas. Tātad arī mūsdienās šim fenomenam, kā iespējamam atklāsmes veidam, ir jāpievērš uzmanība.
Valhallas koncepcija Skandināvijas mitoloģijā
Šī darba mērķis ir izprast Valhallas koncepcijas dažādus slāņus Skandināvu mitoloģijā, ieskatīties mīta būtībā, aiz ārējā romantiska apvalka. Šī darba mērķis ir izpētīt Valhallu jeb kareivju paradīzi vai kritušo pili. Valhallas koncepcijas izprašana ir ļoti nozīmīgs posms Skandināvu pēcnāves uzskatu saprašanā, kā arī indoeiropiešu reliģiozitātes izpētē. Šajā darbā ir apskatīti un pētīti trīs galvenie slāni, kuri, pēc autora domām, ir ietverti Valhallas koncepcijā. Tie ir indoeiropiešu slānis, šamaniskais slānis un kristiešu slānis. Katrs no šiem slāņiem tiek atsevišķi apskatīts, analizēts un vērtēts, lai pēc tam, apvienojot visus saņemtus datus, saredzēt Valhallas koncepcijas pilnīgu ainu. Īpaša uzmanība ir pievērsta pēcnāves laimes iegūšanai kritušiem kareivjiem, Valkīrām, skandināvu pagānisma eshatoloģijai. Darbā tiek pētīti arī dažādu tautu reliģiozie uzskati. Nodaļā ar indoeiropiešu slāņa iztirzājums satur dažu indoeiropiešu tautu reliģiozus uzskatus par nāvi kaujā un laimi. Nākošajā nodaļā vairāk uzmanības ir pievērsts seniem Skandināviem blakus dzīvojošām neindoeiropiešu tautām, ar mērķi izpētīt galvenokārt Valkīras tēlu. Pēdējā nodaļā ir veltīta skandināvu un kristiešu eshatoloģisku mītu attiecībām. Atslēgvārdi: Valhalla, Odins, Skandināvija, ģermāni, Valkīras, pagānisms, indoeiropieši, reliģiozitāte, mīts, šamanisms, pēcnāves uzskati, Ragnarok.
Bibliskais, vēsturiskais un mūsdienīgais skatījums uz gavēni
Bakalaura darbs ir veltīts bibliskajam, vēsturiskajam un mūsdienīgajam skatījumam uz gavēni. Darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmā nodaļa iekļauj sevī gavēņa un gavēšanas terminoloģijas skaidrošanu, gavēšanas koncepcijas aprakstu. Tiek raksturoti gavēņa veidi un iemesli, kā arī tiek skaidrota gavēšanas procesa medicīniskā puse. Otrā nodaļa aplūko gavēni Bībeles kontekstā. Trešā nodaļa apskata gavēšanas tradīciju vēstures gaitā. Ceturtā nodaļa sniedz mūsdienu kristiešu autoru Džona Paipera, Jentezena Franklina un Ričarda Fostera skatījumu uz gavēni un gavēšanu. Darbs informē par iespējamām grūtībām, ar kurām cilvēks var sastapties gavēšanas laikā, sniedz praktiskus ieteikumus gavēšanas procesam. Pētījuma rezultātā darba autors nonāk pie secinājuma, ka laika gaitā skatījums uz gavēni ir mainījies. Mūsdienīgajā skatījumā uz gavēni dominē garīgais aspekts un tiek atzīta gavēņa ievērošanas brīvība. Atslēgvārdi: gavēnis, gavēšana, atturēšanās
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas skatījums uz homoseksuālismu
Bakalaura darba tēma ir Latvijas Evaņģēliski Luteriskas Baznīcas skatījums uz homoseksuālismu. Darba mērķis ir izpētīt ko LELB domā par homoseksuālismu un ar ko tā pamato savu viedokli. Šā darba tēze ir – homoseksuālisms LELB skatījumā ir amorāls un nepieņemams. Darbs sastāv no vairākām nodaļām, kurās tiek aprakstīts LELB skatījums uz homoseksuālismu, kas par homoseksuālismu teikts Svētajos Rakstos, kā arī piederošo pie LELB cilvēku viedokļi. Atslēgvārdi: homoseksuālisms, LELB, Jānis Vanags, grēks.
Kristīgā meditācija Latvijā
Bakalaura darba autore: Liene Indrāne Bakalaura darba nosaukums: „Kristīgā meditācija Latvijā” Bakalaura darba mērķis: fiksēt kristīgās meditācijas atšķirības no klasiskā kristīgā misticisma, analizējot kristīgās meditācijas pamatnostādnes un doktrīnu, ieskicējot attīstības vēsturi un izpētot tās izpausmes Latvijā. Bakalaura darba tēze: kristīgā meditācija iezīmē klasiski kristīgā misticisma transformāciju. Darbs ir strukturēts trīs nodaļās ar apakšnodaļām. Pirmā nodaļa ir veltīta kristīgās meditācijas kopienas vēsturei. Otrajā nodaļā ir strukturēta un analizēta kristīgās meditācijas doktrīna. Darba trešā nodaļa ir veltīta kristīgās meditācijas praksei Latvijā. Atslēgvārdi: kristīgā meditācija, mantra, kristīgais misticisms, Džons Meins, Lorenss Frīmens, Pasaules kristīgās meditācijas kopiena, Latvijas Kristīgās meditācijas kopiena.
Samatha un vipassanā mūsdienu Theravādas budismā
Šī darba mērķis ir izprast mūsdienu Theravādas Budisma meditācijas veidus, ieskatīties aiz pozām un ārējā meditācijas apvalka. Šajā darbā tiek pētīta samatha jeb klusuma vai koncentrācijas meditācija un vipassanā jeb atklāsmes meditācija. Abas meditācijas ir Theravādas budisma pamata pilāri, kas sevī ietver Theravādas budisma garīgās prakses kodolu. Šajā darbā ir apskatīti un pētīti samathas galvenie paveidi – ānāpānasati, mantras meditācija un jongrom jeb meditācija soļojot. Tāpat ir pētīta vipassanas jeb atklāsmes meditācija, tās nolūks, veids, kādā tā tiek praktizēta. Ir pētīts veids, kādā tā noved praktizētāju pie atklāsmes par visa esošā nepastāvīgumu, par sava ‘’es’’ tukšumu, par piecu khandhu pārejošo dabu. Tiek pētīts, kā caur prāta un ķermeņa dharmu intensīvu analīzi, vipassanā noved pie praktizētāja atbrīvošanās. Darbā tiek pētīta arī Theravādas Budisma psiholoģija, izpratne par atbrīvošanās sasniegšanu, tiek apskatītas Četras Apzināšanās Bāzes, tiek veikts ieskats Četrās Cildenajās Patiesībās un Cildenajā Astoņposmu Ceļā. Atslēgvārdi: samatha; vipassanā; khandha; ānāpānasati; mantra; jongrom; Četras Cildenās Patiesības; Cildenais Astoņposmu Ceļš; Theravādas Budisms; Četras Apzināšanās Bāzes.
Bērnu kristības 1. – 4. gs.
Bakalaura darbā tēma ir bērnu kristības 1.-4.gs. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt bērnu kristību praksi un salīdzināt dažādu teologu viedokļus par to. Bakalaura darba tēze: Bērnu kristību prakse ir bijusi aktuāla 1.-4.gs neskatoties uz to, ka literatūras avotos šīs prakses apraksti ir sastompami ierobežotā apjomā. Darbā tiek: • apskatīts vēsturiskais konteksts kristietībā 1.-4.gs.; • pētīta agrīnās baznīcas kristību prakses terminoloģija, izcelsme un bibliskais pamatojums; • aprakstītas bērnu kristības Jaunās Derības ietvaros un vēsturiskie aspekti, kas liecina par bērnu kristību praksi 1.-4.gs. • salīdzināti Rietumu un Austrumu baznīcu teologu viedokļi par bērnu kristībām 1.-.4.gs. Darbā tiek izmatnoti Tertulliāna, Cipriāna, Augustīna, Gregora no Nazianzas, Jāņa Hrizostoma un Origena darbi, kā arī Everetta Fergusona, Jaroslava Pelikana, Joahima Jeremija un citu autoru darbi. Atslēgvārdi: Bērni, kristības, agrīnā baznīca.
Džini islāmā
Šajā darbā noskaidroju un izklāstīju džinu nozīmi islāmā. Mans mērķis ir vērst uzmanība uz islāma uzskatiem par cilvēku, džinu un Dieva savstarpējām attiecībām, kā arī džinu un cilvēka vietu un lomu uz Zemes. Mana darba tēze: islāmā džini ir cilvēku un Dieva attiecību harmonizētāji. Darbs sadalīts divās galvenās daļās. Pirmā, apraksta džinu idejas vēsturisko ģenēzi līdz islāma demonoloģijai,t.i. ievads Mezopotāmijas, Asīrijas, jūdu, senās Grieķijas demonoloģijā. Otrā daļa ir morfoloģiska, kurā sistemātiski tiek izklāstīti islāmiskās ortodoksijas uzskati par džiniem. Nodaļā ietilpst apraksts par džinu dzīves telpu, reliģisko praksi, iemiesošanos cilvēkā un eksorcismu. Atslēgvārdi: islāms, džini, demonoloģija, islāmiskā ortodoksija, eksorcisms.
Pravorne Ildze Garīgums Ikšķiles Brīvās skolas izglītības filozofijā
Darba nosaukums ir „Garīgums Ikšķiles Brīvās skolas izglītības pedagoģijā”. Tēze ir: „Garīguma izpratne un tā praktizēšana alternatīvajās skolās ir vairāk atkarīga no vadītāja un personāla individuālās attieksmes, nekā no teorētiskā un filozofiskā pamatojuma, kāds izvirzīts skolas mērķī.” Pirmajā darba nodaļā tiek aplūkota jēdziena garīgums un nozīme, tiek izvirzīta tā definīcija. Turpmākajās divās nodaļās tiek aplūkoti pētījuma objekta – Ikšķiles Brīvās skolas izglītības filozofijas galvenie balsti – holisms un humānā pedagoģija kā garīguma attīstības līdzekļi. Darba noslēgumā tēzes pierādīšanai tiek izmantota salīdzinoši analītiskā metode, kas izvērtē Ikšķiles Brīvās skolas garīguma izpratnes avotus, kas meklējami kopējā skolas filozofijā, ar praktisko jēdziena „garīgums” izpratnes pielietojumu audzināšanas darbā. Atslēgas vārdi: garīgums, reliģija, alternatīvā izglītība, holisms, humānisms, humānā pedagoģija.
K. G. Junga VII runas mirušajiem
‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ ir Karla Gustava Junga – šveiciešu psihoanalītiķa, analītiskās psiholoģijas skolas dibinātāja darbs, kas sarakstīts 1916. gadā. Sākotnēji izplatīts nelielos eksemplāros. ‘’Septiņas runas Mirušajiem’’ sarakstīts ar Junga attīstītās metodes ‘’aktīvās izstēles’’ palīdzību, lietojot gnosticisma un psiholoģijas leksiku. Šis darbs parāda Karla Gustava Junga dzīves pavērsiena punktu sākumu – eskperimentus ar sevi, konfrontējot sevi ar bezapziņu. Šis darbs ir tulkojums (no angļu valodas uz latviešu) ar ievadu par ‘’Septiņām Runām Mirušajiem.’’ Darba tēze: Karla Gustava Junga ‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ iezīmē Junga attieksmes maiņu pret bezapziņu, Jungs maina attieksmi pret tās klātbūtni apziņā, no negatīva vērtējuma pārejot uz pozitīvu Uzstādot šādu tēzi ‘’Septiņas Runas Mirušaiem’’ tiek skatītas K. G. Junga darbu ietvaros kā arī šī konkrētā darba komentāri, tiek pētīta šī darba jēga, sasaiste ar psiholoģiju, K. G. Junga kolektīvās bezapziņas un arhetipu idejas iedīgļi. Šī darba mērķis nav pierādīt vai apgāzt viņa’’aktīvās iztēles’’ ceļā gūto vīziju objektivitāti, esamību vai neesamību. ‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ nav plaši pētīts darbs, tomēr ņemot vērā tā sasaisti ar K. G. Junga ideju izcelsmi, ir nepieciešams interpretēt šo darbu, lai skaidrāk varētu izprast analītiskās psiholoģijas dibinātāja Junga idejas un uzskatus. Darba gaitā tiek noskaidrots, ka ‘’Septiņi Runas Mirušajiem’’ ir atskaites punkts Junga darbos attieksmes maiņai pret bezapziņu, balstoties gan uz pētīto darbu, gan uz viņa akadēmiskajiem traktātiem.
Daoisma simbolika ķīniešu ainavu glezniecībā Sun dinastijas laikā
Šajā darbā izklāstīju un noskaidroju, kādā veidā ķīniešu ainavu glezniecībā Sun (960–1279) dinastijas laikā tika izteikti daoisma Visuma kosmoloģijas un kosmogonijas pamatelementi. Mana darba mērķis bija secīgi izklāstīt, kā un ar kādiem simboliem ainavu glezniecībā tika atklātas kosmoloģiskas idejas daoisma ietvaros. Tika veikts ieskats daoisma kosmoloģiskajos un kosmogonijas priekšstatos, izpētīta ainavu glezniecības tradīcija, akcentējot Sun dinastijas laiku, kā arī veikta simboliskās sistēmas analīze. Šī darba tēze: Ainavu glezniecībā tika attēloti daoisma kosmoloģijas un kosmogonijas pamatelementi. Darbs sadalīts 11 nodaļās: Ekskurss Visuma kosmoloģijā un kosmogonijā daoisma ietvaros; Ainavu glezniecības tradīcija; Vēsturiskais ieskats glezniecības tradīcijas attīstībā; Vēsturiskais ieskats Sun dinastijas attīstībā; Izmaiņas mākslas kanonā Sun dinastijas laikā; Simbolisms ainavu glezniecībā; Ci kā Dao klātbūtne gleznā; Iņ un Jan; Mākoņi, migla, dūmaka; Kalni – ūdens; Tukšā vieta gleznā. Atslēgvārdi : Dao, ainavu glezniecība, mijiedarbība, metamorfoze, simbolisms, tukšums.
Cēloņi Rīgas latviešu konversijai pareizticībā 19. gadsimta 40. gados
Vidzemes Latviešu konversija Pareizticībā 19. gadsimta 40.gados ir viens no tā laika spilgtākajiem notikumiem latviešu tautas attīstības procesā un ticības dzīvē, tomēr vēsturnieku domas par konversijas kustības cēloņiem dalās. Šajā darbā meklēti cēloņi tieši Rīgas latviešu konversijas kustībai, priekšplānā izvirzot Dāvidu Balodi kā minētās konversijas aizsācēju. Pētniecības darba izstrādē izmantota vēsturiski salīdzinošā pētījuma metode. Pirmajā pētījuma daļā tiek sniegts ieskats Pareizticīgo Baznīcas vēsturē tagadējā Latvijas teritorijā, kuru norādīt ir būtiski, lai saprastu Pareizticīgo garīdzniecības lomu vēlākajā konversijas kustībā. Otrajā daļā tiek meklēti cēloņi Vidzemes latviešu konversijai Pareizticībā, kas ir klātesoši arī Rīgas latviešu konversijā. Trešajā daļā tiks analizēta Rīgas latviešu sabiedrība, tās motivācija un cēloņi 1845.gada konversijas kustībai, īpaši aplūkojot Dāvida Baloža konversijas motīvus. Pētījuma noslēgumā izvirzītā tēze ir apstiprinājusies – cēloņi Rīgas latviešu konversijai Pareizticībā 19.gadsimta 40.gados bija latviešu politiskā, ekonomiskā un reliģiskā marginalizācija – atstumšana no ietekmes minētajās jomās. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām un rezultātiem, var tikt veikti tālāki pētījumi un, iespējams, vilktas paralēles starp 19.gadsimta latviešu konversiju Pareizticībā un 20.gadsimta beigu un arī 21.gadsimta tendenci latviešiem pāriet no Protestantisma ( īpaši Luterānisma ) Pareizticībā. Atslēgvārdi – Latvijas Baznīcas vēsture, Pareizticība, konversija, Dāvids Balodis.
Cik zināms, izlaidums 2 jūlijā.