Archive for May, 2011

E-grāmatas tiem, kuri nepērk Kindle

May 27th, 2011

Šodien pastāstīšu par iespēju tikt pie Amazon vai Barnes&Noble e-grāmatām bez lasāmrīku iegādāšanās.

Iepriekšējā ierakstā jau bija stāsts par Amazon e-grāmatu lasāmrīku Kindle. Līdzīgu ierīci piedāvā arī cits grāmatu tirgotājs – Barnes&Noble. Viņu ierīci sauc Nook. Šo spēlētāju vidū pat jūtama sacensība. Zinu, ka vairākiem cilvēkiem Latvijā ir Kindle lasītāji. Par Nook gan ziņu man nav, turklāt Nook pagaidām tiek tirgots tikai ASV tirgū.

Par laimi Amazon un B&N piedāvā alternatīvas, kā lietot e-grāmatas. Jebkurš interesents savā datorā par brīvu var instalēt Kindle for PC vai Nook for PC (tiek piedāvātas arī Mac, iPad, iPhone, Android un Blueberry versijas). Uzstādot šīs programmas savā datorā un izveidojot Amazon vai B&N lietotāja kontus (vai lietojot esošos), iespējams iegādāties grāmatu e-versijas. Patīkami ir tas, ka e-grāmata ir pieejama lasīšanai uzreiz pēc pirkuma apmaksas. Nav jāgaida vairākas nedēļas un jāmaksā par pasta izdevumiem.

Ja Jūs esat vairāku datoru lietotājs, tad jauki ir arī tas, ka programma ir sinhronizēta – iegādātās grāmatas varēsiet lasīt uz visiem saviem datoriem.

Esmu atklājis vairākas vietnes, kurās iespējams legāli iegūt un ielādēt BEZMAKSAS grāmatas lasīšanai šajās programmās. Lūk dažas no tām:

Novēlu noturību pret vilinājumu visu savākt savā datorā.

Intelektuālā (humanitārā) palīdzība

May 19th, 2011

Daudz ir runāts par to, cik lietderīgi un efektīvi ir piešķirt finansiālo vai pārtikas palīdzību nabadzīgajām Āfrikas valstīm. Šķiet, pēdējā laikā palīdzību sniedzošā puse arvien biežāk sniedz palīdzību, kura šo valstu iedzīvotājiem palīdzētu pašiem izķepuroties no spiedīgajiem apstākļiem (pazīstamais piemērs ar zivi vai makšķeri). Tās ir zināšanas. Zināšanas nav vajadzīgas korumpētajiem ierēdņiem un kontrabandistiem, tās nevar nozagt un realizēt melnajā tirgū.

Lielisks piemērs, kā sniegt šādu palīdzību – organizācija Worldreader par savu mērķi ir izvirzījusi apgādāt attīstības valstis ar e-grāmatām, kas ļautu to iedzīvotājiem piekļūt plašam literatūras klāstam. Kā zināms, Āfrikā ir problēmas ar dažāda veida infrastruktūru, tāpēc pašlaik tur ir vērojams straujš mobilo ierīču izplatības pieaugums. E-grāmatas būtībā arī ir pieskaitāmas pie mobilām ierīcēm – piešķirot katram skolēnam pa e-grāmatai, tajā iespējams ielādēt  milzumdaudz grāmatu. Šāda ierīce ir viegla, tā minimāli patērē strāvu (otrajā video redzams, kā Kindle tiek uzlādēts ar saules baterijām) un pēc skolas to grāmatu var dot lasīt visai ģimenei. Šajā projektā ir izvēlētas Amazon Kindle e-grāmatas, jo Amazon ir viens no programmas partneriem.

 

3.diena – digitalizācija Austrijas Nacionālajā bibliotēkā

May 4th, 2011

Šodien bija pārmaiņas – apmeklēju Austrijas Nacionālo bibliotēku, lai iepazītos klātienē ar digitalizācijas lietām.

 

Jau kuro reizi atkārtošu – pārsteidza vēriens un pompozitāte, ar kādu galms bija dzīvojis. Tiku izvadāts pa vienu no neskaitāmajiem bibliotēkas lepnumiem – galma bibliotēku Prunksaal. To pat grūti nosaukt par bibliotēku, tā ir greznības valstība. Skatiet un vērtējiet paši (tālākās bildes nav mans darbs):

Šeit ir panorāmas bilde (arī ne manis bildēta).

Visas grāmatas, kuras redzamas plauktos ir pilnībā izmantojamas bibliotēkas grāmatas – kataloģizētas un pieejamas jebkuram bibliotēkas lasītājam. Kā pajokoju digitalizācijas projektu vadītājai Betinai Kānai (kura laipni izrādīja šīs telpas) – bibliotekāram, kurš strādā šajā zālē, amata aprakstā jābūt prasībai nebaidīties no augstuma. Viņa atbildēja, ka tā arī esot bijis – šāda prasība bijusi ietverta konkursa prasībās. Bibliotekāram, kurš pa kāpnītēm rāpjas uz augšējiem plauktiem, uz muguras esot uzkārts īpašs grozs, kurā salikt grāmatas. Tā lūk – bibliotekārs “visotņiks“.

Pati digitalizācija notiek pilnā sparā, cik nu to ļauj tehnika un cilvēku resursi. Īsumā galvenās lietas:

  • tiek digitalizētas grāmatas, kurām beigušās autortiesības (vecākas par 70 gadiem;
  • bibliotēka izvēlējusies vispirms ieskenēt maksimāli daudz materiālu un tikai pēc tam ķersies pie OCR apstrādes u.c. smalkām apraksta lietām;
  • Bibliotēka piedalās teksta atpazīšanas programmas attīstības projektā IMPACT un sadarbojas ar Abby, lai uzlabotu AbbyFine Reader programmatūru;
  • Līdzīgi kā mūsu www.periodika.lv, viņiem ir skaists un apjomīgs digitalizēto laikrakstu arhīvs ANNO. Viņu darba specifika ir sadarboties ar kaimiņvalstu bibliotēkām, lai nodrošinātu vēsturiskās informācijas atspoguļojumu atbilstoši Austroungārijas impērijas teritorijai. Tiek digitalizēti arī vēsturiskie juridiskie un likumdošanas dokumenti – ALEX datu bāzē;
  • bibliotēka savā nākamo 5 gadu stratēģijā iekļāvusi arī attīstīt pakalpojumus mobilo ierīču lietotājiem (planšetes uzbrūk!).

Pabiju telpās, kurās notika skenēšanas procesi. Diemžēl negribēju pārāk traucēt darbiniekus ar uzmācīgu fotogrāfēšanu un tās pašas nedaudzās bildes sanāca neasas 🙁

Ar šo aparātu tajā brīdī tika skenēts kaut kas līdzīgs sasista puķu poda fragmentam (laikam jau ļoti sen bija sasists 🙂 ). Princips ir tāds, ka tā augšējā daļa ar abām lampām ir nekustīga, bet skenēšanas laikā kustās pats galds.

Bet šis aparāts tiek lietots grāmatu un laikrakstu skenēšanai – uz pamatnes tiek uzlikts skenējamais objekts, pēc tam operators ar pedālīti (tādu, ar kādu zobārsti “uzgāzē” urbi) paceļ pamatni un piespiež pie stikla. Sanāk perfekta bilde (ko gan nevar teikt par manu nākamo fotogrāfiju).

Pajokoju, ka šādi jau ļoti viegli var aizrauties ar interesantu rakstu lasīšanu – vadītāja atbildēja, ka rezultāti rāda, ka rezultatīvāk darbs sokās tad, kad tiek skenēti materiāli nesaprotamās valodās.

Tālāk man bija vizīte pie Mihaelas Maieres – viņa vada tīmekļa arhivēšanu jeb harvestingu – saglabā visu, kas ir atrodams internetā ar domēna vārdu .at . Projekts sākts 2008.gadā, bet 2009.tika veikts pirmais harvestings. Resursu taupīšanas dēļ tas tiek veikts reizi 2 gados un šogad būs otrā “raža”. Katru dienu tiek arhivētas mājas lapas ziņu portāliem, laikrakstiem, televīzijai utml., bet reizi stundā arhivē ziņu aģentūru mājas lapas. Papildus tam, ārpus grafika tiek arhivēti atsevišķi pasākumi – piem. vēlēšanas, olimpiskās spēles u.c. Lai gūtu ieskatu, kā šādi arhīvi izskatās, atveriet Waybackmachine un paskatieties, kā izskatījās LU mājas lapa 2000.gadā. Vairāk šādi interneta arhīvi ir apkopoti šeit – netpreserve.net. Runājām arī par problēmu ar sociālajiem tīkliem – zināms, ka aizvien vairāk saziņas notiek sociālajos tīklos – facebook, twitter, tam klāt arī YouTube u.c. Tos aizvien aktīvāk sāk izmantot dažādas organizācijas, partijas pirms vēlēšanām, politiķi. Lai kaut nedaudz iekustinātu Facebook uz sadarbību šādu arhivēšanas problēmu risināšanā, tiek veidots īpaša bibliotēku task force darba grupa.

Visbeidzot aprunājos ar Jeannu Nikolov-Ramiresu Gaviriu no R&D (pētniecības un attīstības) nodaļas. Viņi attīsta un uzsāk virkni jaunu projektu. Mani ļoti interesēja Austrijas Nacionālās bibliotēkas sadarbība ar Google Books digitalizācijā. Lieta tāda, ka pat ar saviem resursiem Austrijas Nacionālā bibliotēka netiek galā ar izvirzītajām prasībām digitalizācijas tempiem. Tādēļ tika uzsākta sadarbība ar Google (arī ar mērķi panākt plašāku atpazīstamību un informācijas pieejamību pasaulē). Aptuveni gadu ilga sarunas par sadarbības nosacījumiem (tiek skenēti dokumenti, kuriem beigušies autortiesību ierobežojumi, grāmatas paliek bibliotēkas rīcībā, bibliotēka saņem failus, informācija Google Books izplata bez ierobežojumiem un par brīvu). Pats skenēšanas process notiek Vācijā, kur Google ir izveidojis skenēšanas centru. Grāmatas sapako un ved uz Vāciju skenēt. Ļoti daudz darba un saskaņošanas esot veltīts praktiskiem organizatoriskiem jautājumiem, līgumiem, procesu plānošanai un dokumentēšanai. Visbeidzot, pagājušā gada rudenī sākusies praktiskā darbība.

Bibliotēka piedalās arī Europeana projektā, kas sākotnēji bija kā alternatīva un atbilde Google aktīvajai rosībai, tomēr pēdējās tendences liecinot par Google un Europeana tuvināšanos un, iespējams, drīzumā varam gaidīt šo divu spēlētāju sadarbību.

Rītdien blogā brīvdiena – apmeklēšu e-studiju speciālistus.

Vīnes Universitātes bibliotēka – 2.diena

May 3rd, 2011

Ja vēl svētdien domāju, ka atgriezīšos mājās ar stipru frustrāciju, tad vakardien jau sapratu, ka tik traki jau mums nemaz nav. Bet šodien, kad tikos ar vairākiem bibliotēkas nodaļu vadītājiem, kopīgi nonācām pie secinājuma, ka situācija un problēmas mums un viņiem ir ļoti ļoti līdzīgas – “budget cut“, “no money“, dažādu procesu sadrumstalotība, vienota un stratēģiska redzējuma un starpinstitūciju sadarbības trūkums, telpas, to fiziskais stāvoklis u.c. Lai cik jocīgi neskanētu – tas uzlaboja garastāvokli. Laikam jau tāda latviska īpašība – ja kādam citam arī ir problēmas, tad pašam paliek vieglāk 🙂

Galvenā atšķirība slēpjas mērogā – tas ir attiecināms uz daudz ko – sākot no ēkām un beidzot uz organizācijas struktūru un darbinieku skaitu. Lai kā arī nebūtu, viņu nodrošinājums ar darbiniekiem uz atsevišķiem bibliotēkas procesiem ir daudz lielāks, un, ja apkalpošanas jomā tas būtu proporcionāli mērogojams ar lielo filiāļu skaitu, tad tādās struktūrvienībās, kuras nodarbojas ar tā saukto R&D (pētniecība un attīstība) pietiekams darbinieku skaits ir būtiski svarīgs, jo ļauj šai nodaļai sekmīgi veltīt visu savu enerģiju vienam uzdevumam.

Lūk viens piemērs – šodien tikos ar RAD (Research Activities Dosumentation) departamenta vadītāju Mihaelu Greilu. Viņu nodaļā strādā 6 cilvēki, kuru pamatuzdevums ir nodrošināt visu universitātes zinātniskās darbības rezultātu uzskaiti – to prasa gan likumdošana, gan nepieciešamība iesniegt dažādus datus izglītības ministrijai un augstskolas vadībai. Informāciju par pētījumiem un publikācijām ievada paši mācībspēki un pētnieki. Šim nolūkam universitātes informācijas sistēmā i3v (analogs LU sistēmai LUIS) ir izveidots modulis šādas informācijas ievadei un sasaistei ar citiem universitātes pārvaldības moduļiem. RAD departamenta funkcija ir pārbaudīt ievadītās informācijas kvalitāti, atbilstību autorību sarakstiem un sniegt konsultācijas un palīdzību mācībspēkiem un pētniekiem. Tomēr, ar to viss nebeidzas, jo šāda sistēma ir vairāk piemērota informācijas ievadīšanai, bet ne tās elastīgai izguvei no dažādiem datu tipiem un masīviem. Tāpēc ievadītie pētnieciskie dati no i3v sistēmas nonāk datu noliktavā (data warehouse), bet no turienes to var izgūt kādās vien kombinācijās to vēlas. Piemērs – universitātes vadībai interesē, cik publikācijas un ar kādiem vidējiem/maksimālajiem citējamības indeksiem katru ceturksni sagatavo noteiktas fakultātes nodaļas pētnieki. Datu noliktavā iespējams izveidot noteiktu šablonu ar izgūstamajiem datiem un noteikt tā izvades formātu (pdf, excel), nodefinēt ziņojuma ģenerēšanas biežumu vai datumus un e-pasta adresi/-es uz kurām ziņojums jāizsūta. Rezultātā universitātes vadība regulāri saņems e-pastā skaistus un detalizētus pārskatus par interesējošo jautājumu jebkādā šķērsgriezumā, bet cilvēkresursi netiks tērēti manuālai tabulu pildīšanai un skaitīšanai.

Vēl šodien bija tikšanās ar digitalizācijas procesa vadītāju, doktori Pamelu Štukleri. Viņu digitalizācijas process tiek organizēts pēc tā sauktā “on-demand” principa, kad tiek digitalizēti tikai tie dokumenti, kurus pasūtījuši mācībspēki. Pie tam, tiek digitalizētas tikai senās grāmatas un inkunābulas, jo jauno dokumentu digitalizāciju pagaidām ierobežo autortiesību jautājumi. Tajā pat laikā viņa atzina, ka nemaz tik daudz unikālo digitalizējamo seniespiedumu viņiem nav, jo daudz ko jau ir paspējusi paveikt Austrijas Nacionālā bibliotēka (kura sadarbojās ar Google Books) un Bavārijas Valsts bibliotēka – digitalizācijas “smagsvari” šajā reģionā. Ieskenētie faili tiek nosūtīti teksta atpazīšanas apstrādei (OCR) uz Insbrukas Universitāti.

Visbeidzot, tikos ar speciālisti plaģiātisma kontroles jautājumos un konstatēju, ka problēmas arī šajā jautājumā mums ir ļoti līdzīgas (viņi gan bija ļoti izbrīnīti, kad parādīju bēdīgi slaveno atlants.lv ). Pašlaik Austrijā ir plaģiātisma skandāls ar bijušo izglītības ministru galvenajā lomā.

Rītdien došos uz Austrijas Nacionālo bibliotēku izdibināt dažādas digitalizācijas “virtuves lietas” un uzzināt, kā tad viņi sadarbojas ar Google.

Atslodzei vēl dažas bildītes ar Vīnes arhitektūras un skulptūru jaukumiem.

Vīnes Universitātes bibliotēka – 1.diena

May 2nd, 2011

Pateicoties sadarbībai ar Vīnes Universitāti, man ir iespēja apmeklēt šīs augstskolas bibliotēku un citas struktūrvienības, kuras saistītas ar informācijas resursu nodrošināšanu studiju un pētniecības procesam.

Nolēmu par gūtajiem iespaidiem un informāciju operatīvi dalīties ar visiem interesentiem, jo:

1) informācijas katru dienu ir tik daudz, ka nevarēšu to visu paturēt prātā;

2) ar vienu reizi būs iespējams padalīties ar informāciju ar visiem kolēģiem un interesentiem.

Lasāmā būs daudz, bet esmu centies šo to safotografēt, lai būtu interesantāk.

Vīnē jau ir vēls pavasaris vai agra vasara – koki ir saplaukuši, ceriņi taisās uz noziedēšanu. Sākotnēji grūti pierast pie raibā ļaužu pulka sabiedriskās vietās. Ja Bībelē bija stāsts par Bābeles torni, tad Vīnes metro varētu nosaukt par Bābeles čūsku – tu brauc tādas čūskas spoži izgaismotajā un visnotaļ mājīgajā vēderā kopā ar visu rasu un tautību ļaudīm un skaties, kā čūskas (vagona) galvgalis aizlokās pazemes labirintos. Iespaidu atstāj arī vēsturiskā centra mērogs un pompozitāte. Neliela bilžu galerija no Vīnes ir apskatāma šeit.

Bet nu, pie lietas! Vīnes Universitāte ir dibināta 1365.gadā un tā ir vecākā universitāte vāciski runājošajā Eiropā. Pašlaik universitāte ir izvietota pa visu Vīni 60 dažādās ēkās, tajā studē 74 000 studenti 180 studiju programmās. Akadēmiskais un zinātniskais personāls ir aptuveni 4500 cilvēki.

Universitātes bibliotēkas centrālā ēka ir izvietota galvenajā ēkā, kura celta 1884.gadā un aizņem aptuveni trešo daļu no tās milzīgajām un ļoti skaistajām telpām.

Bibliotēkai ir 45 filiālbibliotēkas un virkne dažādu nodaļu (papildus centrālajai bibliotēkai) – universitātes arhīvs; pētnieciskās darbības dokumentācijas centrs; digitālās informācijas pārvaldības centrs; bibliometrijas departaments; inovāciju departaments un daudzas citas saimnieciskās un administratīvās struktūrvienības.

Bibliotēkas krājums ir aptuveni 6 miljoni eksemplāri. Viena no akūtākajām problēmām, iespējams, jau no ievākšanās esošajā ēkā, ir nepietiekamā telpa krājuma glabāšanai. Lasītavas pārzine Ingrida Ramierera atcerējās vismaz 4 projektus jaunas krātuves būvniecībai kopš 1989.gada. Līdz šim nekas nav mainījies, tāpēc nemitīgi noteik cīņa par plauktmetriem un iespēju izvietot krājumu kompaktāk. Neskatoties uz to, ka daļa krājuma jau ir digitalizēta, to joprojām glabā centrālajā ēkā, jo šādas ārpuspilsētas glabātuves viņiem nav.

Lai gan no ārpuses ēkai ir redzami 2-3 stāvi, grāmatu krātuve ir izvietota abos ēkas sānu torņos 11 līmeņos un 2 pazemes stāvos. Vertikāli tos savieno šādi lifti:

Bet horizontāli abu torņu krātuves ir savienotas ar šādiem pazemes koridoriem:

Torņu krātuvju līmeņiem grīdas ir no restītēm – var redzēt kolēģus tālu lejā:

 

Bibliotēkai ir ļoti skaista lasītava:

Lasītavas pārzine ļoti priecājās par jaunajiem datoriem, kuri ir ļoti klusi un neizdala siltumu (dators ir tā mazā kastīte pa kreisi no monitora 🙂  ). Datoram bija uzstādītas skaistas bildes ekrānsaudzētājā.

 

Redzēju bibliotēkā arī 2 pašapkalpošanās ierīces (self-check):

Tomēr interesantākās lietas bija redzamas bibliotēkas “virtuvē”. Bibliotēka lieto ALEPH sistēmu (manīju 18.versiju – Ilga, mēs esam priekšā austriešiem 🙂 ) Bet pieprasījumu druka un apstrāde mani pārsteidza. Process notiek šādi:

Rindā saslēgti 7 pieprasījumu drukas printeri (ja rūpīgi ieskatīsieties, tad virs katra printera pamanīsiet novērošanas kameru, ar kuru operators var attālināti sekot līdzi drukas procesam), kuri visi drukā kaudzes ar pieprasījumu lapiņām – tās izskatās šādi, un katras dienas pieprasījumi tiek drukāti uz savas krāsas lapām:

 

Dienā tiek izdrukāti ap 5000 grāmatu rezervējumi – rezervētās grāmatas veido 72 kilometrus (tāda informācija norādīta bibliotēkas bukletā). Kad es jautāju par šo skaitu, man atbildēja, ka tās dienas 2 stundās bija jau izdrukāti ap 500 pasūtījumi.

Tālāk uz šo telpu sanāk pieprasījumu izpildes komanda:

Katrs savāc savu pieprasījumu kaudzīti, paņem ratus un dodas vākt grāmatas:

Pēc tam, rezervētās grāmatas tiek izvietotas īpašā vietā, kur var pasūtītās grāmatas studenti un pasniedzēji nāk paņemt un piereģistrēt izsniegumu pie izsniegšanas galda vai patstāvīgi pie pašapkalpošanās ierīces.

Procesa otrais gals – nodošana. Grāmatu nodošanas vieta ir atdalīta un paredzēta tikai tam – lai lietotāju plūsmas un apkalpošana būtu gludāka un raitāka. Šeit Jūs redzat nodošanas galdu no  otras puses – redzami ir karšu lasītāji (lai varētu samaksāt kavējuma naudu ar norēķinu karti) un naudas lādīti (kases aparātu neredzēju). Nodotās grāmatas tiek saliktas kastēs uz ratiņiem un tās sašķiro, izvadā un saliek pa vietām apmācīti studenti, kuri piestrādā bibliotēkā (saņem par to algu, atlaides no studiju maksas un privilēģijas grāmatu izsniegumam).

Šādi tiek drukāts grāmatas svītrkods – redzam jau pazīstamo ALEPH logu un īpašu printeri svītrkoda uzlīmju drukai. Svītrkods tiek līmēts uz grāmatas vāka augšējā kreisā stūra, lai būtu ērtāk to noskenēt un nebūtu lieki jāvirina grāmata.

Iekļuvu arī seno grāmatu un inkunābulu krātuvē (senākā bibliotēkas grāmata ir 1469.gada Historia naturalis, aut.: Pliny the Elder – grāmatas digitalizētās versijas apskatei spiediet šeit)

Komplektēšanas nodaļa bija iekārtota ar skaistiem kokiem un iedvesmojošu plakātu:

Pēdējā tikšanās bija ar bibliotēkas nodaļas PHAIDRA vadītāju doktori Blumesbergeri. Šī nodaļa ir izveidota, lai rūpētos par visas universitātes elektroniskās informācijas saglabāšanu – gan digitalizētās, gan digitāli dzimušās. Tiek veidots vienots universitātes repozitārijs, bet nodaļa pilda vadošo un koordinējošo funkciju – IT projektēšanu, uzturēšanu, skenēšanu un apstrādi veic citas universitātes struktūrvienības. Datu augšupielādi, aprakstu un indeksēšanu veic paši mācībspēki un pētnieki. Ielādējot jebkuru objektu, tā autors nosaka informācijas piekļuves līmeni un autortiesību ierobežojumus.

Bibliotēkā strādā “pašcepti” speciālisti. Austrijas augstskolu bibliotekāru izglītību nodrošina Vīnes Universitātes bibliotēka sadarbībā ar Austrijas Nacionālo bibliotēku – šim nolūkam bibliotēkā ir īpaša nodaļa. Ierasta prakse ir vispirms iegūt akadēmisku grādu noteiktā specialitātē (bioloģija, fizika, teoloģija, socioloģija utt.) un pēc tam papildus iegūt “akadēmiskās informācijas speciālista” grādu, lai strādātu noteiktajā nozarē. Bibliotēkas direktora vietnieks doktors Volfgangs Rapperts īpaši uzsvēra šo momentu, jo viņaprāt ir ļoti svarīgi, lai bibliotekārs būtu piesaistīts savai nozares bibliotēkai un pārzinātu ” lauku”, kurā strādā.

Visas bildes par bibliotēku apskatāmas šeit.

Rītdien mēģināšu Jūs apgādāt ar jaunu informāciju.