1) Ekspertu kvantitatīvo vērtējumu sadalījumam būtu jāatbilst Gausa līknei.
Nav tiesa. Iepriekšējo akreditāciju dēļ ekspertu pamanītie trūkumi programmās lielākoties ir novērsti vai arī programmas ir pārtrauktas. Tāpēc ir normāli, ka atlikušās pārsvarā atbilst augstāko vērtējumu galam. Programmas nav nejauši izveidojusies, bet īpaši atlasīta objektu kopa, un nav pamata vērtējumus „normalizēt”, samazinot rādītājus.
2) Ir laba korelācija starp galvenajiem kritērijiem un fona kritērijiem, tāpēc galveno kritēriju izvēle ir adekvāta.
Nē, ilustrācija rāda ievērojamu izkliedi (+-10-15% vidusdaļā, mazāk augšgalā). Ja korelācija patiešām būtu laba, alternatīvais programmu vērtējums punktos uzrādītu tādu pašu ranžējumu, kā ekspertu sniegtais, taču tā nav: pārrēķina rezultātā vienām nozarēm vērtējums šādā veidā tiek pasliktināts, citām uzlabots.
3) Ja kādam kritērijam nav dots vērtējums, mēs šo kritēriju varam neņemt vērā un formulā, rēķinot vidējo aritmētisko, samazināt kritēriju skaitu.
Nav pareizi, jo tas kropļo vērtējumu. Tam, ka vērtējums izpaliek, var būt dažādi iemesli, un tie būtu jānoskaidro. Ekspertu tekstuālajā vērtējumā vai programmas iekļaušanā kādā no kategorijām, šie kritēriji acīmredzot ir ierēķināti. Pēc alternatīvā vērtējuma tiem tiek faktiski piešķirta citu izvēlēto kritēriju aritmētiskā vidējā vērtība, kaut gan īstenībā tiem noteikti ir zemāka vai augstāka vērtība.
4) Tiek pieņemts, ka visas programmas tiek novērtētas ar vienādu mērauklu, un tāpēc ir korekti salīdzināt programmu kvalitāti starp nozarēm un pat arī sakārtot visas ap 900 programmas rangu tabulā.
Faktiski, kā tas praksē daudzkārt novērots, dažādu nozaru un dažādu valstu ekspertiem vērtējumi atšķiras (it īpaši starp eksaktajām zinātnēm un sociālajām zinātnēm). Ņemot vērā to, ka katrā studiju virzienā bija citi eksperti, ar savu subjektīvo pieredzi, var samērā droši apgalvot, ka ir jēga salīdzināt vērtējumus tikai vienas ekspertu grupas veikto izvērtējumu ietvaros.
5) Tiek pieņemts, ka daži kritēriji ir svarīgāki nekā citi, un tāpēc tiem pārrēķinā jāpiešķir lielāks svars.
Lai no kaut kā tāda vadītos, gatavojot izvērtējumu, kam var būt nopietnas administratīvas, finansiālas un juridiskas sekas, šo kritēriju izvēlei jābalstās uz konkrētu zinātnisku analīzi un tās rezultātā pieņemtu tiesisku aktu. Šajā gadījumā gan viens, gan otrs izpaliek.
6) No Eiropas standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai (ESG) tiek izmantoti tikai atsevišķi punkti, pie tam dažādās programmās dažādā pakāpē.
Tas, ka atbilstība ESG (sk. blogi.lu.lv/albertsp/eiropas-kvalitates-prasibas-studiju-programmai) nav skaidri izveidota kā atsevišķa kritēriju grupa, kas raksturotu akadēmisko kvalitāti (līdzās citām grupām, kas atbilstu ESF projekta mērķu kopumam), ir būtiska nepilnība ESF projekta metodikā. Alternatīvajā vērtējumā iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma kā kritērijs pat netiek iekļauta galvenajos, un tas šo nepilnību vēl vairāk saasina, līdz ar to samazinot iegūto rezultātu lietošanas vērtību.